Trīs nesvarīgas lietas, ko gribējās uzrakstīt par Rīgu:

  1. Rīgā daudz vairāk nekā savos “dzimtajos” Limbažos redzu cilvēkus, kas iet vieni pašu pa ielu un smaida pie sevis. Te nu bija lielā pilsēta un mazais nelaimīgais vientuļais cilvēks. Parasti, kad redzu kādu šādu cilvēku - aizdomājos par ko gan viņš domā… Tādos brīžos arī man gribas smaidīt. Pozitīvisma ķēdes reakcija.  :)
  2. Esmu novērojis, ka tomēr pastāv cilvēki, kas nedomā ar galvu un kāpj pārpildītā tramvajā pa vidējām vai pat aizmugurējām durvīm, lai pēc tam sprauktos līdz pat priekšai, kur var nopirkt biļetīti. Nu nesaprotu!
  3. Rīgā ir aptuveni kādi 8 “ekstrēmo” sporta preču veikali. Pa ceļam no mājām līdz darbam man ir veseli pieci. Uzminiet, kāds ir mans maršruts.  :)