Andra P žurnāls

Opera Watch raksta, ka arī mobilais Opera pārlūks (ne Opera Mini ?) atbalstīs paplašinājumus (widgets). Šis laikam varētu būt atbildes solis uz Mobile Firefox paziņojumu.

Bet, godīgi sakot, nepatīk kā viņi ir realizējuši šos paplašinājumus uz lielās Opera’s (Laikam jau tāpēc, ka tie ir widgets nevis paplašinājumi kādi tie ir Firefox pārlūkā), tāpēc īpaši neaizrauj doma, ka šie paši paplašinājumi būs pieejami uz mobilajiem.

Reizēm gadās (it īpaši, ja vēlamies izmantot bezmaksas PHP hostingus), ka uz servera nav pieejama datubāze. Vai arī datu apjoms, ko vajadzētu glabāt datubāzē, ir ļoti mazs. Tādos gadījumos, kad nav pieejama kāda no parastajām datubāzēm, vai arī negribas tās izmantot, lieti noder flatfile bāzētas datubāzes. Flatfile datubāze ir tāda datubāze, kurai nav vajadzīgs speciāls serveris (client-server arhitektūra), bet gan visi dati tiek glabāti parastos failos.

Nolēmu pameklēt un piefiksēt, kādas tad šobrīd ir pieejamas priekš PHP. Sākumā domāju, ka īpaši daudz to nebūs, bet beigās biju patīkami pārsteigts. Man izdevās sameklēt veselas 7.

Jāpiezīmē, ka īpaši katrā risinājumā neiedziļinājos, jo šobrīd nav vajadzības izmantot nevienu no tiem. Tāpēc piedāvāšu jums tikai sarakstu ar nosaukumiem un saitēm. Tātad tālāk seko saraksts.

• SQLLite
• Gladius DB
• txtSQL
• PHP Flatfile package
• Flat-file SQL
• PHP Text DB API
• Perfect Database File 2

Meklējot atradu arī pārīti ar lapām (viena un otra), kur tiek salīdzinātas šāda veida flatfile datubāzes. Rezumējot, laikam sanāk, ka visātrākā ir txtSQL datubāze (neskaitot SQLite, kas tomēr ir visātrākā no visām, jo ir realizēta C valodā). Un, protams, tur nav apskatītas visas sarakstā nosauktās flatfile datubāzes.

Berts Boss (Bert Bos), viens no CSS pirmizstrādātājiem, stāsta par to, kāpēc CSS izstrāde notiek tik lēni un kāpēc pārlūku izstrādātāji nesteidzas ar CSS3 iespēju ieviešanu savos pārlūkos. Intervija ir pagara un brīžiem grūti uztverama, bet kaut kāda izpratne par to, kādi procesi ir iesaistīti CSS izstrādē un implementēšanā, kopumā rodas.

Piemēram:

The work on revising level 2 proved to be much tougher than we expected. It had priority over developing level 3, because it makes little sense to add new features if the more basic features of level 2 are not reliable yet. So work on level 3 has been light and is only now getting more intense.

The work on fixing bugs in level 2, plus all the other things they have to do (security fixes, implementing other formats, such as JavaScript, MathML, HTML5, XHTML, and others) keeps them [pārlūku izstrādātājiem] from implementing new CSS features just for experimenting with.

People may think that things they ask for are simple, but usually they aren’t. Somebody may want a rotation property: rotation: 15deg, simple, isn’t it? Well, no. What happens if you rotate a floating image, how does the text wrap around it? What happens if you rotate a block, does it overlap other blocks or does it increase in height? And so on. The end result should be simple to use, but making things simple to use is, paradoxically, a very difficult task…

Tāpat vēl arī tiek papļāpāts par CSS3 jaunajām iespējām, CSS dažādajām versijām (piemēram, par iespējamo CSS2.2, kas būtu kā starpposms starp CSS2 un CSS3) u.c. lietām.

Nu tad - ja interesē, kas notiek ar CSS - tad noteikti palasiet.

Visticamāk jau būšu nokavējis, bet nu pamēģināt var - nav jau arī žēl pareklamēt nedaudz. :)

Tātad ir tādas divas izrādes Alu Sieviete un Alu Cilvēks. Šeit ir otrās izrādes reklāmas klipiņš:

Vairāk par to lasiet Alu Cilvēks un Alu Sievietes mājaslapā.

Kāpēc šāds ieraksts ? Lasiet te.

Laikam jau tomēr palieku pārāk riebīgs pret php.lv foruma jauniņajiem, kas reizēm uzdod [manuprāt] muļķīgus jautājumus. Katrs taču reiz ir bijis nejēga un iesācējs. Arī es tāds pavisam noteikti biju (un pa retam esmu arī tagad). Tomēr es sevi vairs par tādu īsti nevaru uzskatīt, tāpēc domāju, ja izvēlos aktīvi piedalīties php.lv forumos, tad man vajadzētu radīt jauniņajiem pozitīvāku augsni priekš zinību apguves. Pozitīvākam, lai neaizbaidītu jau tā mazās LV web izstrādēs komjūnitī potenciālos biedrus.

Būs jāmēģina laboties un būt tolerantākam.

Jau iepriekš rakstīju par PHP mainīgo neierastu izmantošanu (pievērsiet uzmanību arī komentāriem). Tikko uzzināju, ka ir vēl viens interesants veids kā definēt PHP mainīgos.

${'Sveicināts, manu lasītāj!'} = ":)";
echo ${'Sveicināts, manu lasītāj!'};

PHP tomēr nemaz nav tik garlaicīgs. :) Tiesa gan, reālu praktisku pielietojumu šim neredzu, bet tiesa gan - šis pieraksts varētu noderēt, ja nākas darboties ar ārējiem datu resursiem, kam patīk padot datus dīvainos formātos.

WebKit blogā teikts, ka jaunākajā Webkit (Dzinis uz ko darbojas Safari pārlūks) nightly builds ir implementētas HTML5 klienta puses datubāzes. Tas nozīmē, ka web aplikācijas klienta pusē varētu uzglabāt un operēt ar datiem, izmantojot parastus SQL pieprasījumus. Pieprasījumi notiek ar Javascript palīdzību un ir asinhroni.

Lietošanas piemērs (ņemts no WebKit bloga):

var database = openDatabase("Database Name", "Database Version");

database.executeSql("SELECT * FROM test", function(result1) {
   // do something with the results
   database.executeSql("DROP TABLE test", function(result2) {
     // do some more stuff
     alert("My second database query finished executing!");
   });
});

Nez vai Firefox 3 versijai tādas lietas nav paredzētas ?

BOOT.lv lapā ir rakstīts, ka tikšot izstrādāts Firefox pārlūks arī priekš mobilajiem telefoniem. Tur pat ir dots links uz kādu MozillaZine bloga ierakstu, kur aprakstīts, kāpēc tāds solis un kas tad šo mobilo pārlūku padarīšot īpašu. Šim pārlūkam, tāpat kā Firefox pārlūkam uz datora, būs paplašinājumu atbalsts. Tātad lietotājiem, kas zinās kā, būs neierobežotas iespējas paplašināt pārlūku.

Pirmā versija varētu būt pieejama 2008. gadā.

Te viens cilvēks uzrakstījis 10 lietu sarakstu, kas viņaprāt Ruby padara par īpašu valodu, ko noteikti vajadzētu apgūt. Pēdējā laikā saprotu, ka PHP reizēm var būt diezgan garlaicīga valoda, tāpēc šis saraksts ar Ruby dažādajām iespējām, likās īpaši pievilcīgs.

Piemēram:

In Ruby, you can simply add the method to the original class, without having to hack the original source code, and even for system classes!

Namespaces: Ruby modules make excellent and easy-to-use namespaces, for the joy of Java and C++ enthusiasts.

Some naming conventions are enforced for your own sanity: constants, classes and modules are capitalized, methods and members must start with a lowercase letter; global variables are prepended by a $, instance variables by @ and class variables by @@; etc.

Everything is an object, as it should be.

Man īpaši aizrāva tas, ka Ruby atbalsta YAML datu formātu, kas ir kaut kas līdzīgs JSON priekš Javascript (Patiesībā JSON ir veidots pēc YAML principiem). YAML formātā ir iespējams pārveidot jebkuru Ruby objektu, un pēc tam vēlāk atkal to varētu pārvērst atpakaļ Ruby objektā. Tas nozīmē ļoti vienkāršu datu glabāšanu/pārsūtīšanu u.t.t.

Bez manis pieminētajām lietām, tur ir vēl daudz citu lietu. Arī tādu, kuras nesapratu, bet būtu interesanti saprast un izmēģināt.

PS. Ruby nav tas pats, kas Ruby on Rails. ;)

Jau kādu brīdi PHP snapshots lapā ir iespējams lejupielādēt PHP 5.3. Tā gan, protams, ir izstrādes versija, bet paspēlēties var. Starpcitu, ja esat palaiduši garām, tad šai versijai būs namespaces atbalsts. Pats kādu laiku atpakaļ paspēlējos jau ar tām, tikai uz PHP 6. :) To starpcitu, arī tur var dabūt.

PS. Reizēm gribas nopublicēt kaut ko īsu, bet lai vizuāli nošķirtu šos rakstus no garākiem rakstiem, varbūt ir vērts ieviest kaut kādu īpašu nosaukuma formu ? Nu, piemēram: “ĪSUMĀ: Ir pieejama PHP 5.3 izstrādes versija” ? (Variants špikots no patiesi.lv :))