Šodien braucot uz darbu ar velo, nācās gabaliņu pabraukt pa ceļa braucamo daļu, nevis kā ierasts, pa trotuāru. Līdz šim to tā pārāk nebiju pamanījis, bet bez tā jau mazās josliņas pa kuru riteņbraucējam jāizmanierē, lai garāmbraucošās mašīnas to neaizķertu, vēl papildus šķērsli tiek likti notekūdeņu šahtu (tā nosaukt tos kvadrātveida restainos caurumus asfaltā?) veidā. Vienmēr tās ir realizētas kā padziļinātas bedres, un pie pašas apmales. Tieši tur, kur jābrauc riteņbraucējiem. Protams, tās var apbraukt, bet tā vēl vairāk riskējot tiktam aizķertam. Var jau arī mēģināt braukt pāri (un tā arī pāris reizes man ir nācies), bet nu ja bedre dziļāka, tad var gadīties arī pazaudēt līdzsvaru vispār.
Jā, tajās reizēs, kad ceļa malā ir atļauts stāvēt automašīnām, un tās to parasti arī dara, tad it kā velobraucējam vajadzētu varētu atviegloti uzelpot. Bet nē - tad ir cits šķērslis - autovadītāji, kas laikam vadās pēc dzirdes nevis pēc redzes, un durvis ver uz ielas pusi nepaskatoties vai kāds tuvojas vai nē. Un tas ir vēl trakāk par bedrēm.
Es negribu pārmest neko autovadītājiem, jo zinu, ka velobraucēji vēl vairāk neievēro satiksmes noteikumus. Bet nu tiem dažiem indivīdiem, kas man personīgi ir pašā priekšā atvēruši durvis braucamās daļas pusē, ka knapi paspēju apbraukt, tiešām gribu novēlēt pašiem ietriekties tajās durvīs.
Tātad vesels gads Andra P žurnālam ir aizvadīts. Nevarētu teikt, ka tā ir apblog.lv dzimšanas diena, jo labu laiku sākumā tomēr padzīvojos zem andrisp.blogiem.lv. Bet lai nu kā - kas sunim asti cels, ja ne pats, un tādēļ apsveikšu sevi ar pirmo gadiņu. :)
Un jā - jaunu postu trūkums atkal ir izskaidrojams ar aizņemtību profesionālajā jomā. Un kā varbūt jau novērojāt, tad tas ir viļņveidīgi. :)
Tagad beidzot sapratu, kāpēc daudzi apgalvo, ka Korn ir labi tikai līdz kādam Untouchables vai pat senākam albumam. Koncertā tiešām varēja sajust, kurās dziesmās ir daudz enerģijas, un kurās - nu teiksim tā - ne tik daudz enerģijas. Tās vecākās dziesmas es tiešām izbaudīju.
Protams, nedaudz patraucēja dažādi kasīties griboši tipiņi (koncertam beidzoties pie mētelīšu punkta pat izcēlās pavisam neliela klapīte, kuru apsargi gan zibenīgi apturēja).
Bet arī negatīvās lietas netraucēja vakarā, kad biju jau mājās, domāt pie sevis, ka ja man būtu iespēja aiziet vēlreiz, es nevilcinātos to darīt.
PS. Patīkami, ka uz vietas varēja nopirkt parasto aliņu bundžās. :)
PPS. Nebūšu jau vienīgais, kas pamanīja, bet kaut kas nebija kārtībā ar skaņu. Tad pa klusu, tad pa trokšņainu (netīra skaņa).
Kāds, lūdzu, uz vienu, maksimums, divām dienām nevar aizdot Nintendo Wii pulti ? Apsolos būt kārtīgs un neēst čipsus, un nedzert kolu, kamēr vicināšos ar tavu pulti. :)
Otrs variants - vai kāds nevar pateikt, kur Rīgā var iznomāt tādas lietas ?
Jaunākie komentāri