Marts ir Sieviesu vestures menesis
Marts ir Sieviesu vestures menesis, un, lai to atzimetu, mes izcelam dazas no spilgtajam un aizraujosam sievietem, kuras ir radijusas milzigu ietekmi uz sabiedribu un ikdienas dzivi. Sakot no 1978. gada ka vietejais svinibu nedelas pasakums, doma par sieviesu sasniegumu svinibu auga un auga, lidz tas parversas par menesi ilgu nacionalo svinibu. Tagad mes ka sabiedriba saktam arvien vairak saprast, ka dazam grupam vienmer nav bijis tik gluds celojums, lai iegutu vienadu attieksmi, it ipasi darba vieta.
Sodien sieviesu vaditaju vai uznemeju redzesana ir kluvusi nedaudz izplatitaka, bet tas ne vienmer ir bijis ta. Ja mes atgriezamies 20. gadsimta vidu, darba speks bija galvenokart viriesu. Patiesiba Darba statistikas birojs ziņo, ka 1950. gada sieviesu darba speks bija mazaks par 30%. Lai gan 2019. gada sieviesu darba speka daliba bija 57,4%, sievietes joprojam saskaras ar atalgojuma atskiribam un mazakam vadibas un karjeras iespejam. Saskaņa ar Leanin.org un McKinsey & Company zinojumu, par katru 100 viriesiem, kas tika paaugstinati par pirmā līmeņa vaditaju 2020. gada, tikai 86 sievietes tika paaugstinatas. Atri skats uz Fortune 500 sarakstu ari ir diezgan atklajoss, radot cik vīriešu vadība patiesībā ir.
Sievietes šaja saraksta ir pacelusas virs netaisnibas, radot produktus un pakalpojumus, kas patiesi mainijusi pasauli.
1. Hedi Lamara, 1914-2000
Wi-Fi māte
Hedi Lemara bija labi zinama ar savu aktrises talantu un pievilcigo izskatu, bet tikai daudzus gadus velak vina sanema nopelnoto atzinibu par savu nozimigo izgudrojumu. Lemara kopa ar citu izgudrotaju Dzordzu Anteilu izstradaja radioviļņu frekvenču lekšanas sistemu torpedu vadisanai, kas ļauj torpedam atrast merki, vienlaikus noversot to nozveju. Lai gan vinu patents beidzas jau pirms desmitgadēm, Lemara un Anteila tehnologija tagad tiek izmantota daudzos musu ikdienas tehnologijas: Wi-Fi, GPS un citur.
2014. gada Hedi Lemara un Dzordzs Anteils tika ievesti Nacionalaja Izgudrotaju slavas zale.
2. Ada Lovelace, 1815-1852
Pirma datora algoritma
Atgriežoties 19. gadsimta vidū, laika periodā, kad sievietem bija reti apgut matematikas un zinatnes disciplinas, Ada Lovelace atstaja nozimigu pēdu datorzinatnes joma. Lovelace pat ir nosaukta par pirmo datorprogrammetaju, jo vina tulkoja rakstu par analitisko masinu (ko rakstija cits autors) un pievienoja plašas piezimes. Sava piezime vina ieklauja algoritmu, kas ļauj masinai aprēkinat Bernulli skaitlus. Tas tiek uzskatits par pirmo publiceto algoritmu.
3. Margaret A. Vilcoksa
Automašīnas apkure
1893. gada Margaret Vilcoksa tika piešķirts patents automašīnas apkurei, kas izmantoja dzinēja siltumu, lai sasilditu automašīnas iekšpusi. Sistēmai bija nepieciešams laiks, lai gūtu komercveiksmi, bet Vilcoksa apkures tehnologija galu galā tika ieviesta automašīnas beigas 1920. gados. Šodienas automašīnu apkures ir modernakas, bet Vilcoksa geniala ideja noteikti palidzeja izveidot celu.
4. Merija Andersona, 1866-1953
Logu tiritaji
Vēl viena pionieris automobiļu inovaciju jomā, Merija Andersona izdomaja to, kas galu galā kļuva par moderno logu tiritaju. Vinas 1903. gada patents bija par ierici, ko vaditajs varēja darbinat no automašīnas iekšpuses: svira, kas izraisija atsperes piedzinatu roku ar gumijas asmeni, kas šūpojas pa logu.
Pirms logu tiritajiem, soferiem bija jānoņem lietus no logiem manuali vai jāmeklē cits veids, kā tikt galā ar nelabvēlīgu laiku braukšanas laika. Pateicoties Andersonas inovacijai, šodienas ceļi ir daudz drošaki lietus un sniega laika.
Andersona tika ieviesta Nacionalaja Izgudrotaju slavas zale 2011. gada.
5. Gertruda Bela Eliona, 1918-1999
Pretleikemijas zales, citas medicinas inovacijas
Gertruda Bela Eliona kopā ar Dzordzu H. Hičingu tika piešķirts ASV patents Nr. 2,884,667 par 2-amino-6-merkaptopurinu: savienojumu, kas palidz ārstēt leikemiju. Saskaņa ar patentu “Savienojumi ir aktivi šaja ziņa laktoskabes bakteriju inhibicija un to bakteriostatiska iedarbiba. Šadi savienojumi ir ari vertigi to antileikemiskas aktivitates un citu neoplastisku audzeju ārstēšanai.” Eliona ari bija dala no komandas, kas radīja citas zales, tostarp allopurinolu podagras ārstēšanai un acikloviru, kas tiek izmantots herpes infekciju mazinasanai.
Kopa ar Dzordzu Hičingu un Seru Džeimsu Melnu Eliona ieguva Nobela prēmiju 1988. gada un tika ieviesta Nacionalaja Izgudrotaju slavas zale 1991. gada.
6. Dr. Anna Cukamoto, 1952-present
Cilmes šunu uzlabojumi
Izgudrotaja un cilmes šunu petnieka Dr. Cukamoto ir vairaki patenti cilmes šunu petniecibas joma. Viena no vinas nozimigakajiem atklajumiem bija veids kā izolēt cilmes šunas.
Doktora grada mikrobiologija un imunologija turētaja Dr. Cukamoto petnieciba ir bijusi instrumentala vēža petnieciba un palidzejusi atrast ārstēšanu dazadam citam medicinas stāvoklim.
7. Letisija Gira, 1853-1935
Viena rokas šprice
Letisija Gira 1899. gada patentēja viena rokas šprici, kas atviegloja medicinas profesionaliem asins ņemšanu un dzivibas glabjošo medikamentu piegadi. Giras izgudrojums, kas bija Franica Rainda dobas adatas un Šarla Pravaza un Aleksandra Vuda hipodermiskas šprices uzlabojums, atļauja drošaku un efektivaku darbibu medicinas joma. Šis dizains kļuva par standartu medicina, mainot veidu kā mēs administrejam vakcinas un medikamentus.
8. Marija Kirija, 1867-1934
Radijs, polonijs un starojums medicina
Marija Kirija kļuva par pirmo sievieti, kas saņema Nobela prēmiju 1903. gada par savu petniecibu par “starojuma parādibam”. 1911. gada Kirija saņema vel vienu Nobela prēmiju par radija izolaciju. Kopa ar savu viru Pjeru Kiriju vina atklaja ka radijs iznicina slimibas šunas – un atra par veselīgajam šunam. Tas vinus noveda pie petniecibas medicinas pielietojumos (piemeram audzeji).
Marija Kirija galu gala saka vest portativas rentgena masinas arstiem frontes linijas laika Pirmaja pasaules kara laika. Lidz 1920. gadam vina saka ciešanas no veselibas problemam – iespejams no paklautibas radioaktivajiem materialiem – un mira 1934.gada. Vinas mantojums turpinas dzivot talak, jo vinas ieguldijumi ir uz visiem laikiem mainijusi zinatni un medicinu.
9. Stefānija Kvolika, 1923-2014
Kevlars
Dupont ķīmiķe un petniece Stefānija Kvolika tiek uzskatita par ultra-izturiga auduma raditaju, kas tagad tiek izmantots lodesizturigos apgerbos un beigas klust pazistama ka Kevlars.
Vina atklaja to 1965.gada verojot ka “poliamida molekulas sakartoja veidot izcilas stiprības un stingrības škidras kristaliskas polimeru škidrumus,” saskaņa ar Amerikas Ķīmisko biedribu (American Chemical Society). “Šis atklajums pavera celu Kvolikas izgudrojumam rupnieciskajiem škiedram kas sodien aizsargā un glabj tūkstošiem dzivibu. Visnozimigakais starp tiem ir Kevlars – karstumizturigs materials kas ir piecas reizes stipraks par teraudu bet vieglaks neka stikla škiedra,” piebilst Amerikas Ķīmisko biedribu (American Chemical Society).
Tagad Kevlar var atrast dazados produktos tostarp lodesizturigos vestes riepas militara aprīkojuma un dazados citos komercproduktos.
Stefānija Kvolika tika ieviesta Nacionalaja Izgudrotaju slavas zale 1994.gada un vina saņema ari daudzas citas apbalvojumus.
10.Patrisija Bata 1942-2019
Lazer kataraktas operacija
Dr.Bata kopuma tur piecus patentus bet vinas nozimigakais ieguldijums ir Lazerphaco zonde.Kad Patrisija Bata izgudroja Lazerphaco zondi 1986.gada tas bija dzivibas mainoss izgudrojums cilvekiem kas cieš no kataraktam atlaujot vinem dzivot diezgan normali dzivi un beidzot redzet skaidri atkal.
Katarakti rodas kad skaidras acs linzas klust miglainas un miglotas padarot redzesanu gruti.Slimiba var pat novest lidz aklu paliksana.
Lazerphaco zonde izmanto lazerus un irrigaciju lai atbrivotos no slima linza un aizstajtu to linzu ar makstakla linzu.Saskaņa ar MIT publikaciju Lazerphaco zonde “izmanto lazeru lai iztvaikotu kataraktus caur nelielu 1 milimetra ievešanu pacienta aci.Pec Lazerphaco zondes izmantosanas lai noņemtu kataraktu pacienta linzu var noņemt un ievietot aizstajlinzu”.
Pateicoties Bata tūkstošiem cilveku visa pasaule var redzet skaidri.