Par nepārtrauktu pieredzi
“Tas ir par pieredzes nepārtrauktību,” teica Breds Faktors. “Tas ir par iegremdēšanās uzturēšanu. Tas ir par lietošanas ērtumu un mācīšanās līkni: nav nepieciešams mācīt kādam, kā lietot VR, bet vienkārši uzlikt uz galvas austiņas un dabiski piedzīvot virtuālo pasauli. Tas ir daudz no tā, uz ko mēs koncentrējamies.”
Faktors, uzņēmuma dibinātājs un izpilddirektors, ir izgudrojis to, kas būtībā ir pāris smagnējās, kiberpankas izskata mēness pastaigu zābaki virtuālās realitātes vidēs izmantošanai. Ja Dorotija valkāja rubīna čības, lai droši ceļotu pa maģisko, krāsaino Oza zemi Brīnumzemē Oz, tad Faktora izgudrojums ir paredzēts līdzīgi drošai ceļošanai caur VR.
Vai jūs kādreiz esat brīnījušies, kā ir iespējams radīt pārliecinošu VR scenāriju, kas ļauj jums, piemēram, pārgājienos cauri Sahāras tuksnesim bez sāpīgas, iegremdēšanu pārtraucošas pieredzes, saduroties ar sienas savā dzīvoklī? Ekto VR uzskata, ka tam ir atbilde: uzvelciet uzņēmuma simulatora zābakus pāri saviem parastajiem apaviem, uzvelciet VR austiņas un jūs varat piedzīvot pastaigas cauri virtuālajai videi, kas ir daudz, daudz lielāka nekā fiziskā telpa, kurā jūs atrodaties.
Ekto VR zābaki darbojas, izmantojot motorizētu riteņu klāstu to apakšpusē, kas griežas pretēji ātrumam, ar kādu lietotājs staigā. Lai izvairītos no kustību slimības, zābaki ļauj nēsātājam sākotnēji spert vairākus soļus uz priekšu. Tas tiek darīts, lai sniegtu nepieciešamos vestibulāros iekšausu signālus, lai pateiktu viņu ķermenim, ka tas paātrinās uz priekšu. Tomēr pēc dažiem soļiem zābaki automātiski slīd nēsātāju atpakaļ uz istabas centru, tādējādi šķietami staigājot uz vietas, it kā uz skrejceliņa. Tikmēr lietotājs tic, ka turpina virzīties uz priekšu – un, balstoties uz VR ainu, ko viņš piedzīvo, tas arī ir.
“Attiecībā uz komentāriem, ko mēs visvairāk saņemam demonstrējumos, cilvēki gandrīz pilnībā ir pārliecināti – un dažos gadījumos pilnībā pārliecināti – ka viņi izies no istabas,” stāstīja Faktors. “Cilvēki mūs jautā: ‘Vai [zābaki] ir ieslēgti? Vai tie darbojas? Vai es tuvojos [istabas] malai?’ Tas tiešām ir tā, it kā viņiem nebūtu nekādas sajūtas par to, kur viņi atrodas. Viņi ir iegremdēti vidē līdz tam punktam, ka viņi nav pārliecināti, vai joprojām atrodas tajā pašā istabā, kur sāka.”
(Piezīme: Mēs neesam varējuši paši izmēģināt šos apavus.)
Pirms sāka radīt VR zābakus, Faktors stradaja Honeywell Aerospace kompanijaa, kur astoņus gadus veidoja lidojumu vadibas sistemas lidmasinam ka Boeing 787 Dreamliner. Taja gadijuma vinsh bija atbildigs par dazam pamattehnologijam, kas atljauj 200-300 cilvekiem vienlaicigi sedet, skietami nemainigi, liela metaliska cilindra iekshpusee, pirms iznak tukstosiem judzu attaluma pie savas galamerka.
Tagad vinsh strada pie pretstatiga problemmas: cilveku noturesana nemainiga vietaa, kameras vinju smadzenes domat ka tie celo lielus attalumus. Ja vinsh to var izdarit komerciala limeni, vinsh bus pirmais – bet ne vienigais kas to megina.
Bezgaligas pastaigas problema
Ekto VR nav pirmais uzņemums kas megina atrisinat bezgaligas pastaigas problemmu VR videe, ko dazreiz dēvē par LI (lokomocijas interfeisa) izaicinajumu. Centieni to darit aizsakas vismaz jau 1980. gados. Hovarda Reingolda 1991. gada gramata Virtual Reality: The Revolutionary Technology of Computer-Generated Artificial Worlds and How It Promises to Transform Society, autors atstasta par VR skrejcelina izmantosanu Ziemeldkarolinas universitate.
Kopa ar VR austinas skrejcelins atljauja lietotajiem pastaigaties cauri virtualai Sitterson Hall versijai, kas sodien ir UNC datorzinatnu fakultates majvieta. Darot ta, VR demonstracija padarija iespejamu pieredzet ka butu pastaigaties cauri trisdimensionalai pilna izmera ekai kas toreiz vel bija buvniecibas faze.
“Es speju pastaigaties pa visas ekas koridoriem fiziski nekad neizejot no vienas mazas istabas jo es sojos pa skrejcelinu turiet rokturus,” rakstija Reinghold. “Kad es gribēju pagriezties pa labi un atklajt kas ir ejas galaa ko es redzeju izstieptu saja virziena es pagriezu rokturus un turpinaju iet tiesi. Tas prasa minuti lai pierastu.”
Papildus UNC citi meginajumi atrisinat bezgaligas pastaigas problemmu tika veikti Jutas universitate kas izstradaja masinu sauktu par TreadPort. Tajaa bija liels skrejcelins ar slieksnisanas mehanismu apvienojot lokomocijas interfeisu ar vizualo dzirdes un olaftorisko sansu – pat starojosa siltuma un veja elementiem.
Daudz darba ir izdarits ari Japanaa it ipasi Tsukubas universitate. “Es teiktu ka jus varat noradit uz katru risinajumu kas pastav sodien it ipasi aparaturos un teikt [ka petnieki Tsukubas universitate] jau to megina,” teica Faktors. “Vini izveidoja omnidirekcionalo skrejcelinu. Vini izveidoja kaut ko loti lidzigu musu sakuma punktam sauktu par motorizetiem apaviem. Vini izveidoja virves gajeju. Vini megina ka astoņus dazadus piegajienus varbut pat vairak. Es nedomaju ka vini megina virzit jebkuru no tiem uz priekshu [lidz komercializacijai].”
Nesenak laika inovativa risinajuma bezgaligas pastaigas problemmai tika izstradata Unity Technologies Japan petniekiem kas rada iluziju par bezgaligu virtualo koridoru speles laukuma kas mer 16 x 22 pedas. Sauc “novirzita pastaiga” pieeja merket smadzenes domat ka subjekts iet tiesa linija kad patiesiba tas iet liela apli.
Vel viens piegajiens ko izstradaja petnieki no Stony Brook universitates Nvidia un Adobe dara kaut ko konceptuali lidzigu izmantojot acu sekoto HMD (galvas monteto displeju) lai noteiktu lietotaju saccades straujas acu kustibas kas notiek kad individi skatas dazados punktos musu redzes lauka – piemeram skane istabu. Efektivi “hekoejot” sis saccades ir iespejams novirzit lietotaju pastaigas virzienu nesagadajot reiboni vai diskomfortu.
“Mes esam viskompleksaka biologiska sistema noteikti vairak neka jebkurš skrejcelins piemeram tiesi?” Qi Sun galvenais petijuma autors stastija Digital Trends. “Tapec kappec mes neizmantojam visparastako bet kompleksako masinu – musus pasus – lai iespejetu so pieredzes veidu ko mes gribam atrisinat. Tas bija sakotnejais augstaka limena motivacijas punkts so petijumu.”
Kas ir interesanti par dazadiem piegajieniem bezgaligas pastaigas izaicinajuma atrisinasanai ir tas ka pat vairakus desmitgades velak nav vienas piekritas risinajuma kas butu likusi petniekiem mest malaa visus citus. Neviens vel nav radijis perfektu komercializetu risinajumu kas skaidri noraditu celu uz nakotni. Tas nozime ka ne tikai viss vel ir spele par to kas panems so tirgu bet ari piegajiena specifika.
Nakamais lielais lieta VR?
Vai lokomocijas interfeisa tehnologija bus nakamais lielais lieta virtualaja realitate? Daudz atkarigs no taa vai VR galvenokart ir par virtualo pasaulu radisanu vai tikai jauna veida interfeisu nodrosinasanu. Ja tas ir interfeiss ko galvenokart izmanto praktiskiem pielietojumiem ka VR ekvivalents Zoom sanaksmem sis realisma veids var nebūt tik svarigs. Saja gadijuma iespeja pastaigaties lielos attalumos VR var but ne tikai nevajadziga bet patraucama lietotaju pieredzei. Piemeram VR versija iepirkšanas nav nepieciesama lai atkartotu pieredzi staigajot pa eju un nesot aizvien smagaku grozu. Tas butu liels solis atpakal salidzinajuma ar Amazon viena klikška iepirkšanas vieglumu.
No otras puses ja VR vispievilcigakie pielietojumi naks no parliecinosu virtualo pasaulu radisanas lokomocijas problema noteikti ir jaatrisina. Petijums pec petijuma ir radis ka subjekti atrod virtualo realitates vidi blank” rel=”noopener”>vairak iegremdeto ar augstaku subjektivo klatesibas sajutu kad tie kustas cauri tai caur virtualo pastaigu nevis piemeram teleportejoties starp vietam izmantojot roku kontrolieri. Ka viens blank” rel=”noopener”>2004 gada petijums no petniekiem Japana to izsaka pastaigas sajuta ietekme “cilveku kognitivas kartes” veids ka musu smadzenes apstrada attalumu un kustibu. Isak sakot pastaiga pievieno patiesumu VR kas var apmulsumt musu smadzenes uztverot ko mes redzam ka realu.
Speles ir lielisks piemeris pielietojumam kas klus tikai pievilcigaks jo tuvak pieredze bus realitatei – bet ne tikai spelem. Piemeram ja jus esat arhitekts kas grib paradit komercneksaimniecibas klientam ka jauns tirdzniecibas centra dizains izskatisies kad tas bus uzbuvets speja solet cauri virtualai ekas versijai (ka Reingold aprakstija vairak neka pirms 30 gadiem) butu loti noderiga.
Rupnieciskie pielietojumi un talak
Kas attiecas uz Ekto VR Faktors teica ka vina uznemums sakuma merke rupnieciskos pielietojumus.
“Kad tu nonac pie lielakam [VR] apmacibas pielietojumiem runajot par rafinerijam vai cauruļvadiem vai juras platformam vai razosanas ekam vai lidmasinu inspekcijam cilveki teiks ‘Nu [mes varetum izmantot interfeisu kas teleportetu lietotajus apkart tai]’ ” vinsh teica. “Tas ir lieliski no caurlaidibas perspektivas ja tas ko tu optimizesi ir nepieciesamiba redzet zonas kas ir pilnigi neatkarigas cita no citas atrak. Bet mes arvien vairak nonacam pie sarezgitakiem scenarijiem kur tev nepieciesams veikt pilnu lidmasinas virsmas inspekciju vai redzet ka kaut kas pie astes ritena [lidmasinas] savienojas ar deguna ritenu vai viens vents rupnica ietekme kondensatoru cita eka dalja [no ekas]. Sis patiesi prasa tev labak saprast apkartejo vide [un ka ta telpiski saistas cita ar citu].”
Ar so rupniecisko pielietojumu pratu Ekto plano palaidt savu partnera beta programmu 2022 gada pirmaja puse. Runajot par cenu Faktors teica ka uznemums vel svaresanas savas opcijas – no komplektu pardosanas vai nomas. Preciza cena vel nav paziņota bet sakotneja pilna pirksana visticamak butu apmeram $15 000-$20 000.
“Tagad acimredzami tas cenas par kuram mes runajam tas nav paterejam – un dazos gadijumos pat nav loti labs derigums lielakajai dalai uznemumu pielietojumu,” teica Faktors. “Daud