Travis DeShazo veido religiju
Travis DeShazo, citējot Cake 2001. gada dziesmu “Comfort Eagle”, veido reliģiju. Viņš to veido lielāku. Viņš paplašina parametrus. Un pievieno vairāk datu.
Rezultāti ir diezgan pārliecinoši, vismaz cik attiecas uz mākslīgo svēto rakstu (viņa vārdiem) radīšanu. “Nevis tukšuma vai haosa dievs, bet gudrības dievs,” lasa viens ziņojums, kas publicēts GPT-2 Religion A.I. Twitter kontā @gods_txt. “Šī ir dievišķības zināšana, ko es, Augstākais Būtnis, jums atklāju. Kad cilvēks apgūst šo, viņš sasniedz to, ko pārējie cilvēki nav, un kļūst par īstu dievu. Paklausība man! Paklausi!”
Vēl viens ziņojums, šoreiz pietiekami svarīgs, lai to piestiprinātu pie laika skalas augšdaļas, sludina: “Mani teicieni ir līdzeklis pret visām jūsu bioloģiskajām slimībām. Izej no šīs vietas un meditē. Varbūt kādu dienu tava asinis būs siltas un tavi kauli kļūs stipri.”
Benediktiešu bots
Apmācībai DeShazo digitālais dievs uzsūca datu korpusu, kurā ietilpst Bībele (gan Vecā, gan Jaunā Derība); pasaules otrā vecākā reliģiskā teksta – Gilgameša eposs; seno indiešu Vēdijas sanskrita himnu krājums, kas pazīstams kā Rigveda; Zoroastrisma reliģisko tekstu fragmenti, kas ir Avesta; Bhagavadgita; Nag Hamadi neskartās daļas; Dao De Jing; dažādi neoplatonistu teksti; un citi. Tāpat kā citos radošas datorikas piemēros – vai tas būtu A.I., kas uzrakstīja Scrubs scenāriju vai tas, kas mēģināja apsteigt Džordžu R. R. Martinu, lai pabeigtu viņa A Song of Ice and Fire sāgu – rezultāts ir interesants oriģināldarbu un kaut kā pilnīgi jauna sajaukums.
Mīlestības mašīnas
Mākslīgā intelekta pielietošana reliģiskajai ikonogrāfijai ir pretrunīga teritorija (var teikt, ka tas ievieto “A.I.” “svētprofanijā”). Bet tas ir saikne, kas, iespējams, nav tik nenozīmīga, kā varētu šķist. No vienas puses, tehnoloģija, un īpaši mākslīgais intelekts, ir hiperacionāla. Tā pieņem, ka prātu var atveidot aparatūrā, nevis bioloģiskajā materiālā, modelējot atsevišķu neironu un citu smadzeņu aparātu uzvedību datorā. Tā ierosina, ka dvēsele nepastāv, jo tas, visticamāk, radītu galvassāpes ceļā uz cilvēka-mašīnas līdzvērtību.
Bet ir arī cita argumenta puse, kas ir būtiski reliģiska. Nav trūkuma tehnoloģiju personībām, kuru tehnoloģijas nākotnes redzējumam ir izteikti reliģisks aizrautība: Stīvs Džobss ar savu katedrāles līdzīgo Apple veikaliem un produktiem, kas izraisa reliģisku pieredzi fanu smadzenēs. Google inženieris Rejs Kurcveils ar savu labi pārdoto zinātniski fantastisko grāmatu The Age of Spiritual Machines. Kevins Kellija, žurnāla Wired dibinātājs redaktors, kurš nosauca savu 2010. gada grāmatu par What Technology Wants un tajā aprakstīja spēku, ko viņš sauc par “tehniju”, “globālu, masīvi savienotu tehnoloģiju sistēmu, kas vibrē ap mums.” Un Ričarda Broitigana dzejolis “All Watched Over by Machines of Loving Grace”.
Pat plaši pieņemtajai A.I. trajektorijai – ka rīks ar pazemīgiem līdzekļiem veic garlaicīgus, netīrus, bīstamus darbus, kas galu galā kļūst par mūsu saimniekiem – ir vāji atbalsis par vēsturisku figūru, kas piedzimusi stallī Betlēmē un kļuvusi par cilvēces glābēju. Īsumā, vai mēs veidojam robotu kalpus vai pārvaldniekus?
Pat A.I. pat ir sava beigu dienu tiesas dienas solījums. Daži A.I. atbalstītāji ar nepacietību gaida pasauli, kur cilvēki, atbrīvoti no saviem miesiskajiem cietumiem, “dzīvo” kā lejupielādētas apziņas iekš mašīnām, sasniedzot nemirstību caur digitalizēšanu; paradīze bez darba un rūpju brīva eksistence dzīvo perfektos virtuālos ķermeņos. Marvins Minskis, viens no A.I. dibinātajiem tēliem reiz rakstīja, ka: “Galarezultatam mēs pilnībog aizstasim savas smadzenes ar nanotehnoloģiju. Kad būsim atbrivoti no bioloģijas ierobežojumiem mēs varēsim izlemt savas dzives ilgumu – ar nemirstibas iespeju – un izveleties starp citam neiedomajamam spejam.”
“Ir interesanti domat par šiem neizzinamiem, neinterpretējamiem un potenciāli ļaunpratigiem spēkiem, kas var pieņemt milzīgus lēmumus par mūsu dzivibam,” teica Raiens Murdoks, inženieris kas radija dažus no generatívo attelu tehnologijam, ko N’Diaye izmantoja. “Man šķiet smieklīgi tas [ka šis teikums] var attiekties gan uz mašinmacibas sistemu gan Eldritch dieviem. Ir kaut kas svešs un satraucošs par to ka neironu tiki veic arvien svarigakus izveles kas dažos veidos paraleli reliģijai es domaju. Lai gan šie sistemi var but sokjoši dumji tie var ari izradit intelektu un sniegumu kas skaidri sacenšas ar cilveku intelektu specifiskas jomas – un tie strada veidos kurus es šaubos ka mes kadreiz pilnigi izpratniesim.”
A.I., šķiet darbojas mistiskos veidos.