“The Outrageous Okona” un humora izpratne
Star Trek: The Next Generation otras sezonas ceturtaja serija “The Outrageous Okona” Enterprise kuga androids Data megina apgut prasmju, kas tam lidz sim nav izdevusies: humora izpratni. Apmeklejot kuga Holodeku, Data macas no holografiska komika, lai saprastu, ka darit smiekligu.
Lai gan Star Trek pasaules un reala pasaule var but loti atskirigas, sis sižeta linija ir patiesa ari masinintelekta joma uz Zemes. Vienkarsi sakot, A.I. macisanas saprast humoru un tad radit savus jokus izradas but ipasi gruts uzdevums.
Cik gruts? Aizmirstiet Go, Jeopardy!, sahs un citus iespaidigus demonstrejumus: pec dazam ekspertu domam, augstakas klases komika veida masinintelekta izveide var but istais masinintelekta merijums.
Un, lai gan mes vel neesam tur nonakuši, varam droši teikt, ka mes varam but daudz tuvak.
Witscript atsleg koda
Joe Toplyn ir cilveks, kas neizvairas no izaicinajumiem. Toplyn, inženieris pec izglitibas (ar lielu karjeras pauzi faktiska darba veikšana), ir izveidojis sev veiksmigu karjeru ka TV scenarists. Cetrkart Emmy balvas ieguvejs, vinš ir bijis galvenais scenarists tadam personibam ka Deivids Letterman un Džejs Leno. Pirms vairakiem gadiem Toplyn interesejas par jautajumu, vai pastav algoritms (t.i., process vai noteikumu kopa, ko var sekot), kas palidzetu rakstit patiesi smiekligus jokus.
“Cilveki doma, ka tas ir burviba,” vinš teica. “Dazi komediju rakstnieki vai komiki, manuprat, megina attelot to, ko vinu dara ka burvibu veikšanu. Nu, tas ir ka burviba taja nozime, ka burvju triks ir izveidots un izstradats, un tam ir darbiba, kas tevi muldina domat, ka burvis ir supernaturalas spejas. Bet patiesiba tam ir logika.”
Ši ticiba stingrai joku stastijuma logikai – ko Toplyn bija izstradajis, megindams macit savu “burvibu” topošajiem komikiem – beigas noveda vinu pie masinintelekta izveides, kas spej radit spontanus jokus, kas iederas ikdienas sarunas. Sauszemes nosaukums Witscript, rezultati ir inovativa A.I. sistema, kas rada improvizetus jokus. Tērzēšanas robots, kas izmanto Witscript lai improvizetu jokus, varētu, pec Toplyna teiktam, palidzet radit simpaticus masinu biedrus, lai atrisinatu “milzigu cilveku vientulibas problemu”. Domajiet par to ka PARO robots ar punch linijam.
“Tas ir konteksta atbilstošs,” Toplyn teica par Witscript, kas nesen tika prezentets 12. Starptautiskaja konference par datorraditu radosumu (ICCC 2021). “Tas atškir to no citam joku radisanas sistēmam, kas rada neatkarigus jokus, kurus nav viegli ieklaut saruna. Kad tu runa ar aspratigu draugu, iespejamiba ir liela, ka vinu joki tiks ieklauti saruna atbilde uz kaut ko, ko tu esi teicis. Ir mazak iespejamiba, ka tavs draugs tikai saks stastit neatkarigu joku ka ‘Virietis ieiet bāra ar pili uz galvas…'”
Smieklu formula
Ši spontana kvalitate nāk no joku rakstisanas algoritmiem, ko pats Toplyn izstradaja.
“Pamatā tas notiek šadi: tas sakas ar temata izvele jokam, kas var but teikums, ko kads saka tev vai ziņu stasta temats,” vinš teica. “Nakamais solis ir izveleties divus ‘temata rokturus’, vardus vai frazes temata, kas visvairak atbild par auditorijas uzmanibas piesaisti. Trešais solis ir radit asociacijas diviem temata rokturiem. Asociacijas ir tas, ko auditorija visdrizak doma par konkreto tematu. Ceturtais solis ir radit punch liniju, kas savieno viena no diviem temata rokturiem asociaciju ar otra asociaciju parsteidzosa veida. Pedejais solis ir radit leņķi starp tematu un punch liniju: teikumu vai frazi, kas savieno tematu ar punch liniju dabiska skanejuma veida.”
Ja visi šie rokturi un lenķi škiet ka smags darbs, pieradijums ir – gala rezultata. Izmantojot 13 ievades tematus, Witscript radija virkni joku, kurus Toplyn tad salidzinaja ar saviem centieniem. Par apskates padomi vinš noliga Amazon Mechanical Turk darbiniekus, kas katru tikko radito joku noverteja no viens (nav joks) lidz cetri (loti labs joks). Viens no Witscript labakajiem centieniem ieguva 2.87 vertejumu (“Tas ir diezgan tuvu tam but par joku,” Toplyn teica) pret savu 2.80 ka students parvar meistaru. Witscript joks? Riffing uz rindu par Blue Man Group izrades makslas kompanijas 25 gadu jubileju, tas atzimeja: “Laipni ludzam Bluebilee.”
Lai gan vel nav gatavs aizstāt Deivu Sapelu, Toplyn uzskata, ka Witscript pierada, ka humoru var daleji automatizet. Pat ja vel ir tals celš ejams. “Kamer masinas kļūst labakas algoritmu izpilde, joki, ko tas rada bus labaki,” vinš teica.
Tomer vinš ari izteica bridiņu. “Lai raditu [patiesi] sarežgītus jokus ta ka pieredzejis cilveka komediju rakstnieks var, masinam bus nepieciešamas veselsapratigas zinašanas un veselsapratigas spriešanas spejas tipiska cilveka.”
A.I. komedijas pionieris
Tas, ka izradas, var but šīs lietas kodols. Humors var šķist vieglsirdigs, bet tiem, kas strada valodas, komedijas un masinintelekta jomas, tas nav nekas tads.
“Mes izmantojam humoru dazados veidos,” Kim Binsted, profesore Informacijas un datorzinatnu departamenta Havaju Universitate stasta. “Mes to izmantojam sociala raporta nodibinasanai. Mes to izmantojam grupu definēšanai un grupu izslēgšanai. Mes to izmantojam ideju ieviesanai, ko mes nebutu gatavi nopietni izteikt. Acimredzot ir arī nelinguistisks humors, bet [lingvistiskais humors] ietilpst valodas lietojuma kategorija, kas ir loti spejiga. Tas nav tikai stends uz skatuves, kas to izmanto lai iegutu dažus smieklu bridiņus. Tas ir kaut kas ko mes izmantojam visu laiku [musu sabiedriba].”
“Tas ir milzigs intelekta pazimejojums jo lai butu patiesi smieklīgs A.I., tam ir japrot daudz par pasauli.”
Kad runa ir par datorhumoru Binsted ir pionieris. 1990.gados vinš izveidoja vienu no (iespejams pirmo) A.I., kas bija paredzets joku radisanai. Izstradata ar profesoru Graeme Ritchie Binsted JAPE (Joke Analysis and Production Engine) bija joku radisanas robots, kas speja radit jautajumu-un-atbildes speli. Piemeram var but: “J) Ko tu sauc par dīvainu tirgu?” “A) Bizara bazaru.”
“Tas bija lieliski jo tas nozimeja ka es varēju paņemt visus zemas karajas augļus pirms kads cits,” vinš teica pazemigi. “Kas ir tiesi tas ko es arī darīju ar speli.”
A.I.-pilniga problema
Kopš ta laika Binsted ir attistijusi dazadus citus datorhumora robotus – ieskaitot vienu spejigu sapņot par “Yo mama” joku variantiem. Lai gan Binsted darbs kopš ta laika ir attistijies lidz ilgtermina cilveku kosmosa izpetei vinš joprojam uzskata joku stastisanu A.I. par sava veida svetgralu masinintelektam.
“Tas nav viens no tiem lietam ka sahs kur kad A.I. tikko sakas cilveki teica ‘Nu ja dators kadreiz tiešam speles sahu tad mes zinam ka tas ir pilnigi inteliģents,'” vinš domaja. “Acimredzot tas nav gadijums. Bet es domaju ka humors ir viena no tam lietam kur škidra humora lietošana ar datoru bus japrot citos veidos ari.”
Tieši tapec joku stastisanas izaicinajums masinam ir tik interesants. Tas nav tapec ka A.I. padariet gudru cilvekiem tik noderigs ka piemeram izmantojot masinintelektu lai atrisinatu veziju. Bet tas ir milzigs intelekta pazimejojums jo lai butu patiesi smieklīgs A.I., tam ir japrot daudz par pasauli.
“Humors atkarigs no dazadam cilveku prasmem piemeram pasaules zinašanas valodas spejas spriešana [un vel],” Thomas Winters datorzinatnu doktoranturs petnieks masinintelekta un datorhumora joma stasta Digital Trends. “Pat ja masinai ir pieeja tam informacijai un prasmem tai vel japrot grutiba pati par sevi jokam. Lai kaut kas butu smieklīgs joks ari nevar but par vieglu un ne par grutu cilvekam saprast. Masina kas rada jokus nevar izmantot par aizmugurisku zinašanu ne ari par acimredzamu zinašanu ar paredzamiem punch linijam. Tapec datorhumors parasti tiek uzskatits par A.I.-pilnigu problemu. [Tas nozime] mums vajag A.I., kam ir funkcionali lidzigas sastavdalas ka cilveka smadzenes lai atrisinatu datorhumoru sakara ar atkaribu no visam šim smadzeņu prasmem.”
Domajiet par to ka Turinga tests ar smieklu celiņu. Drizumā pie superintelekta tuvu jusiem. Cerams.