Apmaksas nākotne
Pašlaik pasaulē ir apmēram 17 miljardi bankas kartes, kas ikdienā palīdz pārvietot neiedomājamas kapitāla summas visā pasaulē, un klientiem nepieciešama tikai vienkārša karte vai maksājumu termināļa pieskāriens.
Taču dažiem lietotājiem, kuru skaits ir aptuveni 600 un pieaug, bankas kartes vai telefona pieskāriens maksājumu veikšanai šķiet novecojis un apgrūtinošs.
Šiem cilvēkiem maksājumi ir tikpat ātri un vienkārši kā viņu rokas mājiens, Jedi prāta triku stilā. Un viss, kas tam nepieciešams, ir gatavība ievietot ādas zemā maksājumu implantu, aptuveni 28 mm garu, savā ķermenī.
Laipni lūdzam (iespējamajā) maksājumu nākotnē – radītajā Polijas uzņēmumā Walletmor.
„Mēs esam izstrādājuši un radījuši pasaulē pirmos maksājumu implantus, kas tiek pieņemti visā pasaulē,” teica Walletmor dibinātājs un izpilddirektors Voiteks Paprota. “Tas ir atvērts maksājumu implants, ko var izmantot, lai iegādātos dzērienu Ņujorkā, frizūru Parīzē vai Pad Thai Bangkokā. Tas ir apbrīnojams ierīce.”
Maksājumi, kiborga stilā
Paprota, uzņēmējs ar pieredzi bagātības pārvaldībā un finansēs, izstrādāja Walletmor koncepciju pirms pāris gadiem. Lasot Polijas zinātniskās fantastikas romānu “Cilvēku internets: Rītdienas organizācija”, viņu pārsteidza nevainīga aina, kurā tēls atvēra durvis, izmantojot iebūvētu viedčipu.
“Es domāju, ‘Ak mans Dievs, tas ir apbrīnojams,'” viņš teica. “Tirgū jau ir šādas lietas, bet es nekad nebiju redzējis to darītu ar maksājumiem.”
Kā norāda Paprota, ideja par ierīces, kas nav daudz lielāka par rīsu graudu, ievietošanu ķermenī nav pilnīgi bez precedentiem. 1998. gadā Kevins Vorviks, Kibernētikas nodaļas profesors Lielbritānijas Readingas Universitātē, piesaistīja uzmanību, kad izvēlējās ievietot silīcija čipu, kas ievietots stikla caurulē, zem ādas savā kreisajā rokā.
Implants savienojās ar centrālo datoru, kas ļāva Vorvikam atvērt durvis un ieslēgt gaismas vienkārši ejot cauri savai laboratorijai. Toreiz Vorviks ziņoja, ka drīz vien sāka justies “kā implants būtu viens ar manu ķermeni”.
Walletmor čips ir atšķirīgs, skaidroja Paprota, jo tas koncentrējas nevis uz “slēgtu cilpu”, bet gan savienojas ar atvērtu standartu: šajā gadījumā maksājumu platformu. Fakts, ka viņa uzņēmums pārdod čipus, arī ir nedaudz atšķirīgs no laboratorijas bāzes pierādījumu demonstrējumiem.
Prototipa izveide
Taču līdz šim punktam tika veikta taisnīga eksperimentēšana. Kad Paprota bija izstrādājis sava sākotnējo ideju, viņš vērsās pie Amala Graafstra, cilvēka, kurš bija veicis dažus darbus šajā jomā, lai palīdzētu viņam realizēt sapni. Walletmor mājaslapa apraksta Graafstra, tagad uzņēmuma galveno tehnoloģiju direktoru, kā “viscienījamāko personu viedo implantu jomā”. Taču Paprota tomēr bija noraizējies.
“[Amals] teica: ‘Es nevaru garantēt, ka tas izdosies, jo nekad neesmu darījis kaut ko tamlīdzīgu,'” atceras Paprota. “Es turpinu uzdot visus šos jautājumus: ‘Kāds ir infekcijas risks?’ ‘Kāda ir veiksmes iespēja?’ ‘Kāds ir neveiksmes risks?’ Un vēl miljons citu [jautājumu]?’ Katrai atbildei bija ‘Es nezinu, jo nekad to neesmu darījis pirms tam.'”
Beigās prototips bija gatavs un uzņēmums sāka tirgot savus Walletmor implantus klientiem. (Pašlaik tas ir pieejams tikai Eiropā, taču cerams, ka tas tiks paplašināts arī uz ASV.)
Lai izmantotu ierīci, klientiem vispirms jāpasūta 199 eiro (aptuveni 213 ASV dolāru) implants caur uzņēmuma mājaslapu. Pēc tam viņiem jāatver atbilstošs iCard vai Lielbritānijas MuchBetter.com konts, lai izveidotu digitālu maku, kas saistīts ar implantu. Pēc tam viņi saista implantu ar kontu ar viegli aktivizējamu kodu, pievieno naudu kontam sākumam tērēt un – beidzot – apmeklē savu draudzīgo kaimiņattiecību “medicīnas estētikas klīniku”, lai ievietotu čipu zem ādas.
Ierīce darbojas izmantojot tuvuma sakaru (NFC) tehnoloģiju, tajos pašos bezkontakta maksājumu sistēmās, kas tiek izmantotas viedtajos telefonos Apple Pay.
“Walletmor ir atbildīgs tikai par pašiem implantu aparatūru; mēs veidojam implantus un piegādajam tos klientiem,” teica Paprota. “Kad runa ir par programmatūru un kiberdrošību [monetas pusē], tas ir atkarīgs no uzņēmumiem ar kuriem mēs sadarbojamies un sistēmam ko mēs izmantojam.”
Maksajumu nakotne?
Vai tas ir nakošais maksajumu solis ka mes to zinam? Paprota šķiet pietiekami pats par sevi par savu redzējumu par kiborga nakotni patereju maksajumiem. Pagaidam gan vinš atzist ka ir daži šaurie vietas. Viena no tiem ir fakts ka ierice vel joprojam ir “salidzinosi darga” salidzinajuma ar brivi pieejamam bankas kartem kas papildus piedava priekšrocibu ka tas nav jafiziski ievieto ķermeni.
Implanti ari nedara daudz ko citas maksajumu opcijas nespej sniegt. Nav liela sapes punkta ko tas atrisina – iespejams iznemums ka jus nejausi neatstat savu subdermal čipu majas un tas ir mazak ticams ka to nozagts noziedzniekiem nakts izklaidet.
Videtermina Paprota izdara interesantu punktu par to kapec bankam var but patiesa interese pieņemt šo tehnologiju. “Kad jums ir implants ievietots jusu roka tas klust par jusu noklusetu pirmo izveli maksajumu metodi,” vinš skaidroja. “Tas ir liels priekšrociba bankam jo kad jus esat 10 [maksajumu] kartes jusu maka bankas sacensas par jusu izveli. Tas kas tiek izvelets uzvar – un nepamirsim ka bankas pelna naudu uz darbijumiem kad mes izmantojam savas kartes.”
Realistiski runajot tommer tas prasis vairak neka ietaupit sekundes maksajumam lai lielakai dalai cilveku brivpratigi veiktu elektivu operaciju – neatkarigi no taa cik maza – lai klutu par vienu ar savu banku. Tas ir tur kur nakotnes dala nonak.
“Mes planojam ieviest vairakas aplikacijas musu implantam lai raditu ekosistemu,” teica Paprota. “Tad tas nav tikai maksajumu implants bet veids ka parvaldit musu digitalo un fizisko identitati. Apmaksai varat izmantot šo … lidosta jusu pasi vai sniegt medicinisko apliecibu piemeram COVID pase. Ja jus piedzivojat negadijumu šis var tikt ievietots jusu ķermeni lai nodrosinatu ka pirmais atbildetajs sanem viskritiskakos datus lai sniegtu jums atbilstošo pirmo palidzibu. Jo vairak aplikaciju un funkciju jus iegustat viena implanta jo vairak tas klust pievilcigs klientiem. Domajiet par to ka agregators musu identitatei.”
Globala pieņemsana
Vai tas notiks vel jaredz. Paprota var runat par pasaules pirmo maksajumu implantus ka “globali pieņemti” bet jusu attalums “pieņemti” var atškirties. Paprota nav iluziju zem – vinš zina organizacijas teoretika Džefrija Mura vardos ka šadam tech ir daudz chasm-crossing lai to pieņemtu visur. Vinš tikai notic visparejas sabiedribas parlieku chasm-leaping spejam.
“Es ticu ka vissvarigakais izaicinajums ko mes saskaram šobrid ir šis ierices sociala pieņemsana,” vinš teica. “Sociala pieņemsana un skeptisma vilnis nak no vecakam paaudzem kas nav tik ieinteresetas jebkada veida izmainam. Bet ja jus aplukojat [vesturi] personigie datori un internets tas ari tika attistits un smagi atbalstits jaunakam paaudzem. Tas prasa ne vienu vai divus gadus bet vismaz 10 gadus lai pilnigi komercializetu to – [un joprojam] redzat dažus vecakus cilvekus kas nav personigie datori un to nelieto. Es ticu ka tas bus tas pats ar implantem. Bet es esmu pilnigi apnemusies tam un esmu gatavs stradat nakamos 30 gadus šaja projekta.”
Driz(ish) pie rokas tuvu jums.