Terminatora draudi
Filmas “Terminators” sakuma Sara Konore, nezinot, ka nakotne bus Zemes pretestibas kustibas vaditaja, strada par viesmilu, kad Arnolda Svarecnegera Cyberdyne Systems Model 101 Terminators tiek nosutits atpakal laika, lai vinu nogalinatu. Bet ko, ja vieta, lai megina nogalinat vina, Skyneta androidu slepkava tuvojas Big Jeff’s gimenes restorana ipasniekam, kur Sara strada, un piedava darit vinas maiņas par zemakam algam, stradajot atrak un pieļaujot mazak kludu? Jaunatne bez darba Sara, nespejot sevi uzturet, pamet koledzu un nolemj, ka sakt gimenes dzivi saja ekonomiska klimata nav gudri. Ak, presto: vairs nav Dzona Konora.
Sis ir lielakais tūlītējais drauds, ko daudzi baidas no automatizacijas: nevis robopokalipse, ko izraisijusi superintelekta, bet gan tada, kas ievada tehnologiskas bezdarba laikmetu.
Kāpēc darbu joprojām ir tik daudz?
Līdz šim tas nav noticis tik katastrofali lielos skaitos. Faktiski lielo tehnologiju uzņēmumu veiktā atlase, kas visvairak ieguldījusi automatizācijā, ir pārspējusi daudzas citas nozares. Amazon, kas reiz atlaists cilveku redaktori par labu algoritmiskajam ieteikumu sistemam un pastavigi strada pie savu noliktavu robotizesanas, pieņema darba papildus 175 000 cilveku, kad pagajusa gada marta sakas koronavirusa blokade. Ari citas tehnologiju kompanijas, piemeram, Netflix, nav samazinajusas atlasi pat tad, kad COVID izpostija daudzas nozares.
Sis uzņēmumi ir gūt labumu no loti smagas pasaules vestures. Straumes mediju kompanijas, sakaru kompanijas ka Zoom, ierīču ražotaji ka Apple un e-komercijas “viss veikali” ka Amazon bija lieliski novietoti, lai gūtu labumu no pasaules, kas iesprūdis majas. Bet tas ilustre pilnīgu situacijas sarežģītību. Potenciali cilveku aizstajosa MI, robotika un dazada tehnologiska infrastruktura padarīja sis “vienradžus” vienradzveidigakus, kas savukart nozimeja, ka tie varēja pieņemt darba vairak cilveku.
Sis efekti var šķist pretintuitivi. Rakstā ar nosaukumu “Kāpēc joprojām ir tik daudz darbu? Darba vietas automatizacijas vēsture un nākotne” Masačūsetsas Tehnologijas instituta (MIT) ekonomikas profesors Deivids Autors aplūkoja bankomatu skaita četrkāršanos starp 1995. un 2010. gadu un to ietekmi uz banku skaitītāju skaitu bankās. Protams, bankomats nav tas pats kas moderns robots, bet varētu saprastami pieņemt, ka papildus 300 000 naudas izsniedzejiem bankomati novedīs pie darbinieku skaita samazināšanas naudas izsniegšanai.
Faktiski banku skaitītāju nodarbinātība šajā pašā periodā pieauga par 50 000. Bankomati nozimeja, ka vairak banku darbinieku varēja tikt atbrivoti, lai koncentretos uz to, ko Autors sauc par “attiecibu banku”. Autors norada, ka tehnologija nozime banku darbinieki vairs nav galvenokart “kasieris”, bet gan “pardevējs”, kas veido attiecības ar klientiem un iepazistina vinas ar papildu banku pakalpojumiem ka kredītkartes, aizdevumi un investiciju produkti.”
Papildināšana, nevis aizstāšana
Sis ir liels solijums rikiem ka MI – ka tie tik daudz neaizstas cilvekus, cik papildinas cilvekus. Mums tiek teikts, ka tie atņems garlaicigus, netirus un bistamus darbus, lai cilveki varetu koncentreties uz lielakam vertibu pievienosanam uzdevumiem. Ja sis ir precizs, tas ir lieliski. Neviens nenožēlo faktu, ka tehnologija (un civilizacija kopumā) likvidēja bernu skursteņslaucītājus Viktorijas Anglija. Iespējams, mēs nebūtu pārāk skumji par noteiktiem bezpratigiem datu alkstigiem uzdevumiem vai netirajiem darbiem – nemaz nerunajot par potenciali letaliem – kas tiek sagrabeti robotiem.
Darbu sastavs laika gaita mainas. 1800. gada 90% ASV dzivoja un stradaja laukos. Šodien pārliecinošs vairakums dzivo un strada pilsetas. Nesenais MIT petijums “Nakotnes darbs” noradija, ka 63% sodienas darbu pirms 80 gadiem agrakajos 1940. gados vispar neeksisteja. Kopš 1990. gada paradas vairak ka 1500 jaunas nodarbinatibas lomas ka oficialas darba kategorijas, tostarp programmetaji, SEO eksperti un datubazu administratori. Daudzi no tiem ir tehnologiski, bet citi darba veidi ir “augstas pieskares” lomas, kas balstitas uz personalo mijiedarbibu un šķietami tikai kļust svarigaki, kad musu dzive kļust digitalaka.
Aizvien pieaugosošs darbu skaits ir iespejams hibrida darbi, kuros cilveki strada blakus masinam. Dazos gadijumos tas bus tehnologijas ka RPA (robotu procesu automatizacijas) riki, kas var atrasties cilveku darbinieku galddatora un sniegt tiem noradījumus par to, ka labak veikt savu darbu, piemeram prioritizet uzdevumus vai palikt atbilstosi prasibam prasibu smagajas nodarbinatibas. Emociju uztverosa MI var palidzet identificet zvanitaju emocijas un novirzit vinas caur pareizo cilveku operatoru zvanu centra.
Nodarbinatibas nakotne
Lielais jautajums ir tas, ko tas viss nozimes cilveku nodarbinatibai turpmak. Kad maksliga intelekta kļūst gudraks, vairak uzdevumu, kas pašlaik prasa cilvekus, var automatizet. Ir MI roboti spejigi veikt noteiktus uzdevumus, kas reiz tika uzskatiti par augsta sociala kapitala darbu ka advokats. Pagaidam cilveka vaditaji var tikt pieņemti darba, lai uzraudzitu MI vaditas autonomas transportlidzeklus, tadejadi sniedzot siem cilvekiem labakus un societalamus darba stundus laika perioda, kad vinam nav jadodas cela dienas ilgi.
Bet vai vienmer tas bus ta? Iespejams ne. Tas pats attiecas uz objektu izvele Amazon noliktavas un potenciali vienadi piegadat pakas caur klientu durvim. Tomer, kad sis zemas pakares augli tiks plukti, cilveki vares uzņemties augstak pakartos auglus, ko masinas vel nespej.
Automatizacija viena pati nenozog darbus ta ka dazi cilveki baidas. Tas ir daudz sarežģitaks ainavas neka sis vienkarsais skatijums liecina. Tas dominēs dazos darbos, bet ari ieviesis jaunas nodarbinatibas formas, lielako dalu (lai gan ne visu) saistitas ar sis jaunas tehnologiskas infrastrukturas izstradi, uzturesanu vai stradaju ar to. Ka parada tehnologiju milzu atlases kari un Autora petijums par bankomatiem ideja ka uznemumi iegulda tehnologija nepieciesami ir slikta cilveku stradniekiem nav paredzama secinajums.
Ko tehnologija var – un visdrizak ari dari – ir pasliktinat sabiedribas tendences. Apmēram četras desmitgades atpakaļ daudzi ASV stradnieki piedzivoja atkapes algu pieauguma un produktivitates pieauguma trajektorija. Tehnologija palidzes izsmelt vidusklasi ka dazi ir noradijusi izvirzot dazus augstak gan pelnas gan darba kvalitates ziņa kamēr citiem padara lietas grutakas. Tas ari nozimes sabiedribu kura dalibnieki pastavigi apmaca un uzlabo savas prasmes dalibu lai paliktu pareiza tehnologiska aizstajuma vilna puse. Bet sis attela ir daudz vairak smalkuma neka tas reizem tiek attelots.
Amerikāņu vesturnieks Melvins Kranzbergs slaveni teica ka “tehnologija nav nedz laba nedz slikta; ta ari nav neitrāla.” To pašu var teikt par tas iespejamu ietekmi uz darba tirgu. Tas ir sarežģīts. Bet kur ir haoss tur ir ari iespejas.