Ražošanas nozares pārveidošana
Ražošanas nozare piedzīvo pastāvīgu evolūciju. Veids, kā mēs ražojam lietas – sākot no automašīnām līdz apaviem un zobu diegam – ir dramatiski mainījies pēdējo 100 gadu laikā, un nākamie 100 būs tikpat dramatiski. Tātad, kādas lielas pārmaiņas mūs sagaida tuvākajā nākotnē? Kā izskatīsies ražošanas nozares tuvākā nākotne? Lai iegūtu norādi, mēs runājām ar Viljemu Sundbladu, Oden Technologies dibinātāju un izpilddirektoru un vispusīgu ražošanas ekspertu. Šeit ir trīs lielas lietas, ko viņš saka, ka mēs varam sagaidīt ražošanā tuvākajos gados.
Atjaunošana noturībai
Pagājušajā gadā ražošanas sektors piedzīvoja virkni negaidītu traucējumu. Pirmā (un visdziļākā) bija koronavīrusa pandēmija, kas ne tikai izraisīja plašus rūpnīcu slēgšanas gadījumus, bet arī radīja milzīgu cilvēku patēriņa modeļu maiņu. Tas galu galā radīja trūkumu plašam preču klāstam – sākot no prezervatīviem līdz alumīnija bundžām un datoru mikroshēmām. Un tas bija tikai sākums.
“COVID bija viena lieta,” saka Sundblads, “bet mums bija arī citas traucējumu sekas. Piemēram, Suesas kanāla bloķēšanas sekas joprojām notiek. Tad bija ziemas vētras Teksasā šogad, kas izslēdza visu petroķīmisko izejvielu rūpniecību, kas ietilpst visā, kas ir izgatavots no plastmasas, kas ir daudz lietu.”
Kopumā šie notikumi ir atklājuši globālo piegādes ķēžu trauslumu. Mēs tagad esam redzējuši tiešus pierādījumus tam, kā šķietami mazs un izolēts incidents var radīt viļņojošu efektu, kas pilnībā aptur visu nozari – un Sundblads norāda, ka pagājušais gads ir padarījis ražotājus ļoti apzinīgus par šo neaizsargātību. Nākamajos gados viņš sagaida, ka daudzi veiks darbības, lai pārstrukturētu savu darbību, lai būtu noturīgāki pret traucējumiem.
“Ko jūs patiešām vēlaties darīt,” saka Sundblads “ir veicināt labāku ekosistēmu ASV, ar ciešākām saitēm starp klientiem un piegādātājiem, lai jūs varētu daudz labāk tikt galā ar traucējumiem un patiešām izveidot ekosistēmu, kas ir tuvāk jums, lai jums nebūtu jāsūta viss no Ķīnas.”
Cīņa ar darbaspēka trūkumu
It kā nepastāvīgas piegādes ķēdes nebūtu pietiekami izaicinošas, Sundblads arī paredz, ka ražošanas sektoram nākamajos gados būs arvien lielāks darbaspēka trūkums. Kāpēc? Vienkārši sakot, vairāk cilvēku atstāj ražošanas darbus nekā ienāk šajā jomā.
“Par to patiesībā ražošanai ir diskusijas jau gadiem,” saka Sundblads, “jo jums ir vecāka darbaspēka daļa, kas aiziet pensijā ar daudz domēnu zināšanu. Un tam virsū nav pietiekami daudz jauniešu, kas vēlas iet ražošanai.”
Sundblads norāda, ka pēdējais ir mazāk darba pieejamības problēma nekā darba pievilcības problēma. Ir daudz ražošanas darbu, bet strādāt rūpnīcā un izgatavot detaļas nav tik pievilcīgi kā strādāt modernam Silīcija ielejas programmatūras start-up uzņēmumam, kuram ir pingponga galds atpūtas telpā un bezmaksas kombucha pieejama uz vietas.
“Ja vēlaties piesaistīt jauniešus ražošanai,” saka Sundblads, “jums jāpadara tas par kaut ko patiešām aizraujošu. Un tas nozīmē piedāvāt jaunus digitālos rīkus, radīt patiešām foršas lietas, kas patiešām ietekmē un dod cilvēkiem iespēju redzēt savu darba augļus. Es domāju, ka šīs ir lietas, ko jaunieši patiešam vēlas.”
Tehnoloģijas glabtuve?
Taču viss nav tik drūms. Neskatoties uz izaicinajumiem, ar kuriem ražošanas nozare pašlaik saskaras (un saskarsies nākamajos gados), Sundblads paliek optimistisks. Ar pareizo tehnoloģiju ieviešanu viņš uzskata, ka ir pilnīgi iespējams mazinat dažas nozares tuvojošos problēmas.
“COVID bija milzīgs katalizators jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanai,” viņš skaidro. “Piemēram, paplašinatā realitāte pirms COVID bija jauka, spilgta rotaļlieta. Tas bija viens no tiem lietiem, kas bija jauki būt, bet ne obligati – tāpēc neviens to patiesi neizmantoja. Bet tad, kad cilvēki pēkšņi nevarēja ceļot uz rūpnīcām un mums bija jāsamazina cilvēku skaits, kas var stradat rupnicu gridos, AR bija milzigs aktifs. Ar pareizo tehnoloģiju operatori rupnicas gridos var saņemt reálá laika vadibu no tehniķiem un pat atrisinat problémas átrák.”
Sundblads saka, ka ražotaji arí strauji pieņem tehnoloģijas ká mašinmaciba, mâkslîgais intelekts un industriâlais IoT (Internet of Things) – un ne tikai tâpéc, lai aizstâtu rûpnîcu strâdnîkus. Tâ vietâ šîs sistémas bieži vien ir domâtas cilvéku strâdnîkiem palîdzét un padarît noteiktas darba vietas vieglâkas veicamas.
“Šie riki ļauj ražotajiem patiešam analizet un optimizet to ká viņi veido savas lietas,” viņs saka. “Ja jûs to dariet, jûs varat veidot lietas átrâk, jûs varat veidot lietas efektivâk un jûs varat ietaupît gan materiâlus gan enerģiju. Tas ir ilgtspéjîbas uzlabojums visiem.”
Tâtad kamér tehnoloģijas noteikti neatrisinâs visas pasaules ražošanas problémas, ir labi iemesli ticét tam, ka tâs varéja palîdzét ražotajiem kļût stabilâkiem, noturîgâkiem un efektîvâkiem nekâ jebkad agrâk.