Internets nav tikai makoni – tas ir ari okeana dibena
Internets nav tikai makoni – tas ir ari okeana dibena. Jusu tiešsaistes dati tiek parvadati pa visu pasauli, izmantojot simtiem zemudens kabeļu, no kuriem daži ir vairak neka 12 000 jūdžu gari un stiepjas starp kontinentiem. Kopuma okeana dibena gule aptuveni 1,3 miljoni jūdžu zemudens interneta kabeļu – pietiekami, lai apviltu zemi 52 reizes. Tad kas notiek, ja dabas katastrofa bojajumus dažiem no siem kabeļiem?
Radot kosmisku katastrofu
Saules virsma ir loti nestabila vieta. Kamēr tā virpuļo un šļakstas ka milziga balta karsta plazmas okeana, saules izvirdumi bieži tiek izmesti no virsmas, izmetot elektromagnetisko starojumu kosmosa. Par laimi, lielākā daļa no šiem izvirdumiem nav problēma mūsu planētai, jo tie nav pietiekami lieli, lai radītu nozīmīgu draudu, vai arī tie ir vērsti nepareizā virzienā. Bet ik pa laikam – aptuveni reizi gadsimtā – mēs esam nelaimīgi, un īpaši liels “saules superstorm” izvirdums mūsu virzienā.
Par laimi, Zemes atmosfēra novirza un aizsargā lielāko daļu starojuma, kas radies saules superstorm laikā, novēršot to no mums. Bet līdzīgi elektriski uzlādēta viela var mijiedarboties ar Zemes magnetisko lauku un (papildus tam, ka rada apbrīnojamas auroras) traucēt visu, sākot no satelītu sakariem līdz elektrotīkliem līdz – kā Jyothi apgalvo – mūsu zemudens interneta kabeļiem.
Mūsu smalkais pasaules tīmeklis
Tad kā šie saules superstorm var radīt problēmas mūsdienu internetam? Zemudens interneta kabeļi ir imūni pret jebkādiem elektriskiem bojajumiem, ko var radīt saules storm, jo tie pārvadā signālus gaismas formā, nevis strāvas. Problēma ir aptuveni 30 līdz 90 jūdžu intervālos, kur tie ir aprīkoti ar atkārtotajiem, lai pastiprinātu šos signālus uz ilgiem attalumiem. Šie atkārtotaji ir uzņēmīgi pret elektriskiem traucējumiem, un pat viens no tiem var teorētiski iznīcināt visu zemudens maršrutu.
Internets katastrofas laikā
Par laimi, internets pamatā ir izveidots izturībai. Ja atkārtotaji nedarbojas, tīmeklis spēj automātiski pāradresēt satiksmi caur citu, joprojām darbojošos maršrutu, saka Dr. Umakishore Ramachandran, datorzinatņu profesors Džordžijas Tehnoloģiju institūtā Atlantā.
Pasaule nav svešiniece internetam un izslēgumiem dabas katastrofu laikā. Uragani, zemestrīces un vēl vairak ir iepriekš iegremdējuši pilsetas tumsā uz vairakam dienam. Un tāpat kā cilvēki tika galā ar šiem notikumiem, Ramachandran uzskata, ka malu datorika varētu būt atbilde saules superstorm laikā.