Optiska iluzija, kas maina jusu redzesanu
Jus skataties uz melna apla attelu uz apalu punktu tikla. Tas atgadina caurumu, kas izdedzis balta acu materiala gabala, lai gan patiesiba tas ir plakans, nemainigs attels uz ekrana vai papira. Bet jusu smadzenes to neuztver tada veida. Lidzigi ka zema limena halucinacijas pieredze, jusu prats iztrucas; uztverot nemainigo attelu ka melna tuneļa muti, kas virzas pret jums.
Atbildot uz efekta patiesumu, ķermenis sāk neapzināti reaģēt: acu zīlītes paplašinās, lai ielaistu vairāk gaismas, tieši tāpat kā tās pielāgotos, ja jūs būtu gatavs iegremdēties tumsā, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo redzamību.
Šo efektu radīja Akiyoši Kitaoka, psihologs no Ritsumeikan Universitātes Kobe, Japānā. Tas ir viens no desmitiem optisko ilūziju, ko viņš ir radījis ilgstošas karjeras laikā. (“Man patīk visas,” viņš teica, atbildot uz jautājumu, vai viņam ir kāda mīļākā.)
Šī jaunā ilūzija bija pētījuma temats, kas nesen publicēts žurnālā “Frontiers in Human Neuroscience”. Lai gan pētījuma fokuss ir stingri vērsts uz cilvēka fizioloģiskajām reakcijām uz jauno efektu (kas izrādījās, ka to piedzīvo aptuveni 86% no mums), kopējais temats var būt arī ļoti svarīgs nākotnes mašīnu intelekta attīstībai – kā viens no pētniekiem bija ieinteresēts izskaidrot.
Evolutiva priekšrociba
Kaut kas nav kartiba ar jusu smadzenem. Vismaž, tas ir viens viegls secinajums, ko var izdarit no veida, kada cilveka smadzenes uztver optiskas iluzijas. Kads cits skaidrojums ir divdimensionalam, nemainigam attelam, ko smadzenes uztver ka pilnigi atskirigu? Ilgu laiku galvena psihologija domaja tieši ta.
“Sakotneji cilveki domaja, ‘Labi, musu smadzenes nav perfektas… Tas nevienmer saprot pareizi.’ Tas ir neveiksmes, vai ne?” teica Bruno Lengs, profesors no Oslo Universitates Psihologijas departamenta un mineta petijuma pirmais autors. “Iluzijas saja gadijuma bija interesantas, jo tas atklajtu kada veida nepilnibu masinerija.”
Smadzenem nav veida, ka uzzinat kas ir [patiesiba] tur ari.”
Psichologi vairs ta nedomaja. Ja kas, petijumi ka šis uzsver, ka redzes sistema nav tikai vienkarsa kamera. “Iluzora Izplešanas Cauruma” optiska iluzija skaidri parada, ka acis pielagojas uztvertajai, pat iedomatai gaismas un tumsas izmainam, nevis fiziskai energijai.
Vissvarigakais ir tas, ka mes ne tikai muļķigi ierakstam pasauli ar musu redzes sistemu, bet veicam nepārtrauktu zinatnisku eksperimentu kopumu, lai iegutu nelielu evolucijas priekšrocibu. Merķis ir analizet mums izraditos datus un megina preventivi tikt galā ar problemam pirms tas klust par problemam.
“Smadzenem nav veida, ka uzzinat kas ir [patiesiba] tur ari,” teica Lengs. “Ko tas dara ir veido virtualo realitati par to, kas varetu but tur. Ir nedaudz minešanas. Šaja ziņa varat domat par smadzenem ka par probabilistisku masinu. Ja gribat varat to saukt par blank” rel=”nofollow noopener”>Bezjēna masinu. Tas izmanto dažus iepriekšejos hipotezes un megina tos visu laiku parbaudit, lai redzet vai tas strada.”
Lengs dod piemeru par musu acim veiktajiem pielagojumiem pamatojoties uz neko citu ka gaismas iespaidu no saules: pat tad, ja tas tiek redzets caur makonu segumu vai lapu baldachinu virs galvas. Tikai gadījumā.
“Kas svarigi evolucija nav tas, ka tas ir patiesiba [ta bridi], bet tas ir iespejams,” turpinaja Lengs. “Sašaurinot zilites, jusu ķermenis jau pielagojas situacijai, kas ir loti iespejama tuva laika perioda. Kas notiek [ja saule pekšni iznak] ir tas, ka jus esat apžilbinats. Apžilbinats nozime pagaidu nespēja. Tam ir milziga sekas vai jus esat laupitajs vai mednieks. Jus zaudet frakciju sekundes konkreta situacija un jus varat nepalikt dzivs.”
Tas nav tikai gaisma un tumsa kur musu redzes sistemu ir jamegina minejumi. Domajiet par tenisa spele, kur bumba ceļo ar augstu atrumu. Ja mes balstitu musu uzvedibu pilnigi uz to ko redzes sistema sanem jebkura bridi, mes paliktu aiz realitates un nespejam atgriezt bumbu. “Mes esam spejigi uztvert tagadni lai gan mes esam patiesiba iesprusti pagatne,” teica Lengs. “Vieniga veids ka to darit ir paredzot nakotni. Tas izklausa nedaudz ka vardu spele, bet tas ir tas kopsavilkums.”
Mašīnas redze kļūst labāka
Ta ka ko tas viss darit ar datora redzi? Potenciali viss. Lai robots piemeram varetu efektivi darboties realaja pasaule tam ir jaspēj veikt šadas pielagošanas lidz momentam. Datoriem ir priekšrocibas kad runa ir par speju veikt loti atrus aprēkinus. Ko tiem nav ir miljoni gadu evolucija uz vinu pusi.
Pedejos gados mašīnas redze ir panemusi milzigu soli uz priekšu. Tie var identificet sejas vai gaitas reala laika video plūsmas – potenciali pat lielos cilveku pulkos. Lidzigas attelu klasifikacijas un tehnologijas riki var atpazit ari citu objektu klatesamibu, kamēr objektu segmentacijas atklajumi padara iespejamu labak saprast dazadu ainu saturu. Ir panakts ari ieverojams progress attieciba uz 3D attelu ekstrapolaciju no 2D ainam, laujot masinam “lasit” trisdimensionalu informaciju piemeram dziļumu no ainam. Tas padara moderno datora redzi tuvaku cilveka attela uztverei.
Tomer vel pastav plaisa starp labakajiem mašīnas redzes algoritmiem un redzes balstītam spejam ko parvalda lielaka dala cilveku no jauna vecuma. Kamēr mes nevaram precizi izteikt ka mes veicam šos redzes balstītos uzdevumus (lai citetu Ungariju-Britanijas polimatiku Maiklu Polaniju “mes varam zinat vairak neka mes varam pateikt”), mes neskatoties uz to esam spejigi veikt iespaidigu uzdevumu klāstu kas ļauj mums izmantot musu redzi dazados gudros veidos.
Turinga tests mašīnas redzei
Ja pētnieki un inženieri cer radit datora redzes sistemas kas darbojas vismaz lidziga veida ka mitra smadzenes redzes apstrades prasmes, tad algoritmu veidošana kas var saprast optiskas iluzijas nav slikts sākuma punkts. Vismaž tas varētu but labs veids ka merīt cik labi mašīnas redzes sistemas darbojas salidzinajuma ar musu pašu smadzenem. Tas var nebūt atbilde uz mitisko Visparejo Maksligo Intelektu, bet tas var but atslega lai atvert Visparejo Redzi.
Izmantojiet savu iluziju
Lidz šim bridi ir bijusi ierobezota petnieciba šim merkim – lai gan tas vel atrodas salidzinoši agrina posma. Nasims Nematzadehs pētnieks kurš ieguvis doktora gradus Maksligaja Intelekta un Robotikas-Zema limena redzes modeļos ir viens no tiem kas publicejis darbu par šo tematu.
“Mes ticam ka talaka izpete par vienkarsiem Gausa tipa modeļiem zema limena tifla apstrade un Gausa kodola agrina posma [dziļajos neironalajos tiklos] un tas prognoze par perceptualas iluzijas zaudesanu novedis pie precizakam datora redzes tehnikam un modeļiem,” Nematzadehs pastastija Digital Trends. “[Tas var] palidzet augstaka limena modeļiem par dziļuma un kustibas apstradi un generalizet datora izpratni par dabiskiem atteliem.”
Sasniedzot Visparejo Redzi
Lai skaidri pateiktu sasniegt cilveka limeni (vai labaku) Visparejo Redzi AI nav tikai apmacit tos atpazit standarta optiskas iluzijas. Ne hiper-specifiska speja piemeram atšifret Magic Eye iluzijas ar 99.9% precizitati 0.001 sekundes laika neaizstas miljonus gadus cilveka evoluciju.
(Interesanti ka mašīnas redze jau tagad ir sava versija optiskam iluzijam sauktam par pretinieku modeļiem kas var likt tiem kļudities – ka viena satraucoša ilustracija – par 3D-izprintetu rotaļlietu bruņurupuci par ieroci. Tomer šie neizraisa tas pašas evolucijas priekšrocibas ka optiskas iluzijas kas strada uz cilvekiem.)
Joprojam masinam saprast cilveka optiskas iluzijas un reaget uz tam ta ka mes darijam var but loti noderiga petnieciba.
Un viena lieta ir skaidra: Kad Vispareja Redzes AI bus sasniegts tas kris par upuri tiem pašiem optisko iluziju veidiem ka mes darijam. Vismaz gadījuma ar Iluzoru Izplešanas Caurumu 86% no mums.