Virtuālā un papildinātā realitāte. 3D druka. Dabiskās valodas apstrāde. Dziļā mācīšanās. Gudrā māja. Bezvadītie transportlīdzekļi. Biometriskā tehnoloģija. Ģenētiski modificēti organismi. Smadzeņu-datora saskarnes.
Šie, dilstošā secībā, ir ASV desmit visvairāk ieguldīto jauno tehnoloģiju saraksts, kārtots pēc darījumu skaita. Ja vēlaties iegūt priekšstatu par to, kuras tehnoloģijas veidos mūsu nākotni tuvākajos gados, šis, iespējams, nav slikts sākumpunkts.
Skaitļi nāk no milzīga jauna mākslīgā intelekta prognozēšanas dzinēja, ko izveidojusi Francijas izlūkošanas firma L’Atelier. “Mēs saprotam rītdienu šodien,” apgalvo uzņēmuma mājaslapa, kas ir veicis savu gudro tehnoloģisko minējumu (ar cilvēkiem, nevis ar A.I.) kopš 1978. gada.
“Es to saucu par tehnoloģiju izlūkošanas dzinēju,” teica Džordžo Tarafs, bārdains, bet zēniskais 33 gadus vecais vīrietis, kurš izveidoja jauno modeli. “Es domāju, ka tas ir šausmīgs nosaukums, bet pagaidām tas būs jāiztiek.”
Tas noteikti nevar būt sliktāks par lielāko daļu tā, kas mums šodien ir. Nav noslēpums, ka lielākā daļa prognožu ir šausmīgas. Slavenajā 20 gadu ilgajā ekspertu pētījumā, kurā tika apkopotas 82 361 varbūtības prognozes par nākotni, gandrīz visas bija nepareizas. Kā Deivida Epšteina 2019. gada rakstā žurnālam The Atlantic “Ekspertu īpatnējais akls punkts” norādīts par pētījumu: “Kad eksperti paziņoja, ka nākotnes notikumi ir neiespējami vai gandrīz neiespējami, 15% no tiem tomēr notika. Kad viņi paziņoja, ka notikumi ir droša lieta, vairāk nekā viena ceturtdaļa no tiem nenotika.”
Džefs Hintons, viens no mākslīgo neironu tīklu Nobela prēmijas ieguvējiem, reiz man aprakstīja nākotni kā līdzīgu miglas caururbšanai. “Kad tu esi miglā, tu vari redzēt īsos attālumos diezgan skaidri,” viņš teica. “Kad tu skaties nedaudz tālāk, tas ir miglaināks. Bet tad, ja tu vēlies redzēt divreiz tālāk nekā tas, tu nevari redzēt vispār. Tas ir tāpēc, ka migla ir eksponenciāla. Katru attāluma vienību, ko tu skaties caur miglu, tā zaudēs noteiktu gaismas daļu.”
Tehnoloģija nav atšķirīga. Mums var būt saprātīga ideja par to, ko nākamie seši mēneši saglabās tehnoloģijai, bet tas kļūst neskaidrāks, kad mēs prognozējam 2022. gadu kopumā. Lēkt uz priekšu pieciem, 10, 15, 25 gadiem un tas ir gandrīz neiespējami. Riska kapitālisti jau sen medī vienradžus, kas nozīmē lielas miljardu dolāru vērtas kompānijas, ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtīgi rentablas, bet arī tāpēc, ka tās kompensē visas pārējās kļūdas, ko viņi pieļauj. Jums tikai vajag vienu Google vai Facebook vai pareizi uzminēt par viedtālruņu potenciālu atpakaļ 2000. gadā, lai visas nepareizās prognozes izbalētu attālumos.
Uzbūvēt atpakaļ labāk
Tarafs bija apnicis ar nepareizajiem paredzumiem. Viņš vēlējās vairāk datiem balstītu pieeju prognozēšanai, kas varētu palīdzēt ieguldītājiem, valdībām, ekspertiem un jebkuram citam iegūt precīzāku priekšstatu par vēl neatklāto tehnoloģiju formu. Tas varētu ne tikai palīdzēt nopelnīt naudu viņa uzņēmumam, bet arī, kā viņš ierosināja, izgaismot dažus cilvēku aklos punktus, kas var novest pie aizspriedumiem.
Tarafa tehnoloģiju izlūkošanas dzinējs izmanto dabiskas valodas apstrādi (NLP), lai izsijātu simtiem miljonu dokumentu – sākot no akadēmiskajiem rakstiem un pētniecības grantiem līdz uzņēmumu finansējuma detaļām, sociālo mediju ziņojumiem un ziņu stāstiem – desmitiem dažādās valodas. Futūrists un zinātniski fantastisks rakstnieks Viljams Gibsons slaveni teica, ka nākotne jau ir šeit, tā tikai nav vienmērīgi sadalīta. Citos vārdos sakot, rītdienas tehnoloģija jau ir izgudrota, bet pašlaik tā ir paslēpta pētniecības laboratorijos, patentu pieteikumos un neskaitāmos citos silos visapkārt pasaulē. Tehnoloģiju izlūkošanas dzinējs cenšas tos atrast un apkopot.
“Mums ir 100 miljoni publikāciju no visas pasaules, kas nāk no desmitiem žurnālu,” stāstīja Tarafs Digital Trends. “Mums ir vairāk nekā triljons dolāru grantu finansējumos. Mums ir 14 miljoni patentu. Nākamajai versijai būs vairāk nekā 100 miljoni ar lielu uzsvaru uz Ķīnas patentiem. Un mums ir agrīnais posms ieguldījumu dati par tehnoloģiju uzņēmumiem no 2015. gada līdz šodienai.”
Idea par to visu dažado metriku izmantošanu nākotnes novērtēšanai ir tajos katrs sniedz atšķirīgu perspektīvu – un atšķirīgu laika grafiku. Piemēram, uzņēmumu finansējums parasti ir koncentrēts uz nākamajiem diviem vai trim gadiem. Tas ir tajos ātrumos, kuros ieguldītaji vēlas redzēt pozitivu naudas plūsmu un iespējamu iziešanu no biznesa. Protams, ne katrs uzņemums būs veiksmigs, bet plašas tendences finansējumos var paradiet interešu jomas.
Petniecibas granti meanwhile are closer to the five- to 10-year range view of the future. Akademiiskie raksti it ipasi teoretiskie piedava visgarako skatijumu uz visiem tiem kas stiepjas lidz tehnologisko horizontu. Ka Tarafs norada bija steidzami zurnalu raksti par kvantu datordarbibas publiceti 1990.gados bet joma tikai sak darboties (vai vismaz sak rumbot pie starta platformas) sodien.
Ir ari tas tehnologijas kas sanem neproporcionali lielu uzmanibu zinas medijos bet ir daudz mazakas neka to lielie virsraksti liecina. “Sapnu tehnologija piesaista daudz uzmanibas,” vinš teica. “Elektroniskie kontaktlecas piesaista daudz uzmanibas. Bet mes neredzam ka tas piesaista daudz akademiku uzmanibu. Tas ir tikai loti forsi [tehnologijas gabali]. Mes visi velamies iedomaties pasauli kur mes varam kontrolat musus sapnus nesot smiekligas kontaktlecas.”
Vel viens tehnologijas izlukosanas dzineja aspekts ir skatities plasi uz tehnologiju no visas pasaules. “Visi ir apsedi ar ASV vai Kinu,” teica Tarafs. “Mes atrodam ka inovacija notiek visa pasaule.” Apsveriet piemeram Indiju. “Neviens neruna par Indijas izaugsmi jaunas tehnologijas,” Tarafs teica. “Tas ir milzigs. Tas ir neticami. Tas ir jacelebres. Mes vajadzetu koncentreties uz briniskigo darbu kas tiek veikts akademikiem tur. Bet vinji nesanem finansejumu vinji nesanem uzmanibu. Sis ir tas ko dzinejs var darit. Tas var aiznest jus prom no globalas sarunas ko mes esam veikusi un globalaja saruna ko mes butu javeic.”
Ritdienas tehnologija ko vertetu sekot
Pamatojoties uz tehnologijas izlukosanas dzineja atradumiem nav trukuma interesantiem ieskatam. Piemeram ASV dominet lielakaja dala jaunas tehnologijas lai gan Kanada vada darbibu skaits saistits ar oglekla uztversanu. Pedejos piecos gados bijis 2000 darbibas par virtualo papildinato un sajaucamo realitates tehniku ar gandriz $2 miljardiem iegulditiem lidzekliem. Taja pasa laika $1.1 miljards ir ieguldits dronu tehnologija kameras A.I tech has captured $3 billion of investment dollars.
Un kas par ritdienas karstajam tehnologijam? Kriogenika, aka tehnologija kas atbalsta super aukstu glabasanu ir liela. Ilgi uzskatita par nisas tehnologiju pedejos divos gados bijis liels interese pieaugums Kriogenikas saistita tehnikas bija nepieciesama lai transportetu un glabatu dazus mRNA COVID-19 vakcinas uzsverot tas realo pasauli derigumu.
Post-kvantu sifresana ari ir svariga atsaucoties uz jauniem datu sifresanas veidiem kvantu pasaulei. 2019.gada globalaja petniecibas finansejuma bija pieškirits gandriz $50 miljonu tematam vairak neka divreiz salidzinajuma ar iepriekseja gada kopsummu.
Un kas var aizmirst smadzeņu-datora saskarnes kas guva otro lielako pieaugumu investiciju kopsuma 2020.gada sekojot satelitu konstelacijam Atkal ASV dominet saja joma patentu ziņa sagraba gandriz pusi no gandriz 200000 BCI patentiem izdotiem kops 2015.gada Kinija atrodas otraja vieta ar salidzinami mazaku 35000 patentu savam vardam.
Afektiva datordarbibas jeb datordarbibas kas saprot cilveku emocijas ir pieprasita visa pasaule lai gan ASV atpaliek no Kinas un Indijas ka petnieki saja joma 2020.gada Kina ir iesniegusi 589 patentus par afektivu datordarbibu salidzinajuma ar 37 ASV iesniegtajiem tomers ASV vada investiciju skaita saistiba ar so jomu.
Cik patikams Gio Tarafs ari runat par nakotni vinš vel nav spejigs dalities ar tehnologijas izlukosanas dzineja nakotni Versija ko es redzeju bija skaidri atzimeta ka “demo” un Tarafs piebilst ka tas vel ari daudz strada progresaa Ka tieši tas bus padarits pieejams ka publisks riks (pieņemot ka tas bus) vel nav paziņots Viena lieta ir skaidra gan vinš prognoze ka tas bus liels.
“Es to redzu ka veidu ka paplašinat savu pasaules redzejumu un samazinat savus aizspriedumus un dot godigaku skatijumu uz tehnologijam kas bieži tiek ignoratas bet kas var but ievrojama ietekme uz musu dzivi” vinš noradija.