Visu laiku ietekmīgākās sievietes tehnoloģiju vēsturē

Tehnologiju nozare ir pazistama ka viriesu domineta joma

Saskaņā ar nesen veiktu aptauju, vairāk nekā 90% programmatūras izstrādātāju 2021. gadā identificējās kā vīrieši, un mazāk nekā 6% identificējās kā sievietes. Bet nelieciet šiem nomācošajiem statistikas datiem jūs maldināt. Neskatoties uz to, ka ir nepietiekami pārstāvētas STEM profesijās, sievietes gadiem ilgi ir devušas milzīgu ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā.

Sieviešu vēstures mēnesī mēs vēlējāmies izcelt dažas no šīm ietekmīgajām sievietēm un parādīt, kā viņu ieguldījums pasaulē ir mainījis lietas pašām sev, tiem, kas nākuši pēc viņām, un sabiedrībai kopumā.

Enija Izlija, 1933-2011

Datorzinātniece, matemātiķe un raķešu zinātniece

Enija Izlija strādāja Lūisa pētniecības centrā (tagad pazīstams kā Glena pētniecības centrs). Viņa arī strādāja ar NASA un Nacionālo aeronautikas padomi (NACA), kas bija pirms NASA. Viena no Izlijas visievērojamākajiem sasniegumiem bija darbs pie Centaura projekta, kas palīdzēja padarīt iespējamu nākotnes kosmosa ceļojumus.

Viņas darbs deva ieguldījumu 1997. gada Kasini zondei, un viņa arī strādāja, lai palīdzētu citiem afroamerikāņiem reģistrēties balsošanai. Viņa pat pētīja akumulatoru darbināmus transportlīdzekļus senos laikos, pirms kompānijas kā Tesla un Rivian kļuva par labi zināmiem vārdiem.

Ada Lovelace, 1815-1852

Pirmā datora algoritma radītāja

Ada Lovelace atstāja savu zīmi pasaulē vidējā 1800. gadu desmitgadē, laikā, kad sievietei mācīties STEM disciplīnas bija ne tikai ārkārtīgi neparasti, bet datori tādi, kā mēs tos pazīstam šodien, pat vēl nebija izgudroti.

Lovelace bija sajūsmināta par smadzenēm un citām zinātnes un tehnoloģiju disciplīnām. 1833. gadā viņa satika vīrieti vārdā Čarlzs Bebidžs, kurš bija radījis agrīnu datoru mašīnu, ko sauca par Analītisko mašīnu. Lovelace tulkoja vienu no Bebidža lekcijām uz angļu valodu un pievienoja piezīmes. Savās piezīmēs viņa iekļāva algoritmu, kas ļāva Bebidža mašīnai aprēķināt Bernulli skaitļus un, kā izrādījās, tas bija pirmoreiz publicēts datora algoritms.

Sakarā ar viņas publicēto algoritmu, Lovelace bieži tiek uzskatīta par pirmo datorprogrammētāju.

Hedi Lamara, 1914-2000

Wi-Fi māte

Kad daži cilvēki domā par Hedi Lamaru, viņi bieži domā tikai par skaistu aktrisi. Bet Lamara ir daudz vairāk nekā tikai skaists seja. Hedi kopā ar citu izgudrotāju (vienam vardam Džordžs Antails) izstradaja radio bazi torpedu vadibas sistemu, kas bija imuna pret traucējumiem. Saktuma maz cilveku nopietni uztvera aktieri un vinas patents galu gala beidzas bez realas pasaules lietojuma. Tomer Lamara un Antaila tehnologija galu gala tika izmantota daudzas musu svarigas tehnologijas sodien, ieskaitot Wi-Fi un GPS.

2014. gadā Lamara un Antails tika ieviesti Nacionālajā izgudrotaju slavas zale.

Rešma Saujani, 1975-klust

Girls Who Code dibinatajs

Girls who Code ir organizacija, kas ir apņemusies veicinat daudzveidibu un ieklausisanu tehnologiju joma. Organizacija ir apkalpojusi gandriz pusmiljonu meitenes un sasniedzis 500 miljonus cilveku kops tas dibinasanas.

Rešma Saujani ir Girls Who Code dibinatajs, bet vina ari ir aktviste un advokate, kas strada pie dzimumu atalgojuma atskiribu samazinasanas. Ar visam jaunajam sievietem, ko Rešma ir palidzejusi, vina noteikti pelna vietu musu saraksta ar visietekmegakajam sievietem tehnologiju joma.

Suzana Vojcicki, 1968-klust

Bijusi YouTube vaditaja

Kopš YouTube paradijas 2005. gada, tas ir pamatigi mainijis to, ka mes paterejam saturu tivkla. Tas ir atļavis parastiem cilvekiem klut par zvaigznem, influenceriem un noderigiem skolotajiem visa, sakot no attiecibu padomam lidz kosmetikas padomiem.

Suzana Vojcicki ieprieks bija vecaka viceprezidente Google un bija viens no kompanijas agrinajiem darbiniekiem, bet Harvardas absolvente galu gala klust par YouTube vaditaju 2014. gada. Vina ir iedvesma jaunajam sievietem visur balstita uz vinas cieto darbu, neatlaidibu un panakumiem tehnologiju industrijas.

Radia Perlmana, 1951-klust

Spanning tree protokola raditajs

Radia Perlmana apmekleja Masačusetas Tehnologijas institutu 1960. gadu beigas un 70. gadu sakuma. Saja laika bija maz sieviesu STEM programmas, tapec ir diezgan iespaidigi, ka vina speja atstajt savu zimi.

Perlamana darbs ir devis nozimigu ietekmi uz tehnologiju lauku – ipasi uz to, ka tikli parvieto datus un organizejas. Vinas visievērojamaka izgudrojuma ir spanning tree protokols (STP): tiklu dizaina noteikumu kopa, kas palidzeja uzlabot internetu. Citi ir paplasinajusi tehnologiju kops Perlmana to izgudroja, bet tas bija vinas izgudrojums, kas atvera celu musdienu ultraatrajiem tikliem, ko mes sodien baudam.

Karena Sparka-Dzounsa, 1935-2007

Datorzinatniece

Karena Sparka-Dzounsa bija pasmacita datorprogrammetaja laika, kad bija loti maz sieviesu programmētaju joma. Vinas visievērojamakie ieguldijumi centas ap dokumentu frekvenci un indeksa terminu svarigumu – divi lieli koncepti, kas palidzeja radit musdienu meklesanas dzinejus, ko mes sodien izmantojam.

Katru reizi, kad jus meklejat recepti Google, jautajat Google, kas ir labakais taju restorans vai meklejat kuru robotu puteklu suceju jus vajadzetu pirkt, Sparka-Dzounsa darbs palidz nodrosinat to, ka meklesanas rezultati jus redzat ir noderigi.